- Svinēsim dzimšanas dienas kopā, teiksim, janvāra pirmajā nedēļā, – Jānim teica Agate. – Tā būs izdevīgāk, krīze tomēr. Continue reading »
- Svinēsim dzimšanas dienas kopā, teiksim, janvāra pirmajā nedēļā, – Jānim teica Agate. – Tā būs izdevīgāk, krīze tomēr. Continue reading »
Varbūt es par daudz pēdējās dienās aizraujos ar šī notikuma aprakstīšanu. Taču tā jau ir, kad paša dzīvē kādu brīdi nekas īsti nenotiek, bet emociju kāre tomēr eksistē, jāmeklē alternatīvas. Lūk, viena no tām. Pastāstīšu Jums nedaudz vairāk par Jāņa un Agates kāzām, šoreiz aizkadrā notikušo.

..jeb Vēl Viens Veltījums. Jūs taču atceraties, vēl nesen es vēstīju, ka mans ilggadējais draugs Mintons taisās precēt brīnišķo Agati – un nu tas patiesi ir noticis. Traki daudz ir sabildēts, ar iegūto materiālu man nāksies darboties vēl vairākas dienas, taču tādu pavisam sīku ieskatiņu gribu Jums tomēr svaigi sniegt, hehe. Te nu tas ir. Ar domu, šī ieraksta turpinājumā.
Ar ikkatram vecpuisim raksturīgo šausmu sajūtu esmu apjautis, ka pavisam drīz zaudēšu kādu ilggadēju cīņubiedru, ko no kaujas lauka aizraidījusi sirdī iešauta bulta. Daudzi no tiem, kas mani pazīst dzīvē, zina arī šo cīnītāju Jāni, biežāk gan sauktu par Mintonu. Lūk, fotogrāfijā abi manās vaimanās vainīgie – tā, starp citu, tapusi tai pirmajā 2007. gada 3. augusta stundā, kad vispār iepazinos ar veiksmīgo mednieci Agati.

Ieraksta turpinājumā esmu gatavs Jums piedāvāt vēl dažas bildītes – taču tajās gan aicinu īpašu māksliniecisko vērtību nemeklēt. Tās lielākoties tapušas gandrīz nejauši un šeit ir tikai kā nelielas hronikas veida veltījums topošajiem laulātajiem draugiem – Agatei un Jānim.
Ir manā draugu lokā viens diezgan traks pilsonis, kurš stipri aizraujas ar paraplanierismu – tā ir tāda kā lidošana, kā planēšana ar vadāmu izpletņveida spārnu. Un šodien no viņa – dienas stāsts, ko nespēju atturēties, tālāk Jums nevēstījis.
Šodien bija iecerēts kolektīvs seno draugu (nu zināt jau, kā gadās – vecpuisis Džerijs un viņa teju precētie draugi, kas sen nav redzēti, jo aizņemti ar ģimenes dzīves veidošanu) gājiens uz Zoodārzu, taču rīta laika apstākļi nodomu sabojāja. Es gan būtu bijis gatavs lūrēt uz mērkaķiem arī ar lietussargu, taču pastāv aizdomas, ka liela daļa lopiņu tomēr izvēlētos iespēju sēdēt migā un malkot groku, nevis rādīties publikai zem atklātas debess. Andža paziņoja, ka šeit, galu galā, nav Zviedrija, bet gan Latvija.