“Turībā” strādā gaišreģi

Posted on 8th April 2010 in rakstu darbi

Es to saku nopietni, hehe. Pirms brīža stenēdams vilku zābakus un taisījos doties uz tuvējo veikalu pēc enerģijas dzērienu kravas – citādi neredzēdams iespējas pēc pāris jau negulētām naktīm vēl paspēt veikt to darbu apjomu, kas nepieciešams līdz rītdienas eksāmenam.

Bet re, pēkšņi atnāk īsziņa no “Turības” – sak, rīt Jums eksāmens nenotiks, pārcelts par nedēļu uz priekšu. No tiesas, ja šī sms būtu pienākusi minūtes 10 vēlāk, es būtu diezgan pikts. Bet šādi bija tieši īstajā mirklī, attiecīgā mācību iestāde laikam savā štatā nodarbiba ekstrasensus, kas paredz precīzus brīžus, kuros īpaši iepriecināt studentus.

How sweet it is

Posted on 19th February 2010 in dažādi

Naktī pēkšņi sāku klepot, aizmigt ilgi neizdevās – bet temperatūras kāpuma nemanīja. Šodien nogulēju līdz vēlam vakaram, un būtu gulējis ilgāk, ja ne kāds telefona zvans. Toties tagad reizi pusstundā mēru temperatūru un priecājos, ka vismaz kaut kas manā dzīvē iet vairumā, nevis mazumā. Pēdējā kontrolmērījumā termometra stabiņš pieskārās atzīmei “39″. Jūtu, ka tuvākajās dažās dienās mana komunikācija ar ārpasauli būs visai īpatna – piedodiet jau iepriekš, hehe.

Ja tā padomā, tieši šajā laikā man jārada referāta materiāls grāmatvedībā – būs aizraujoši.

Ļoti jauns čivauva

Posted on 16th September 2009 in bildes

Drīz laikam būs jātaisa atsevišķa rakstu kategorija “čivauva”, ja tā turpināsies, hehe. Lūk, Viņa majestāte Princis II (ko Jūs tā skatāties, ne jau es to izdomāju).

chihuahua

Nomirt

Posted on 4th March 2009 in rakstu darbi

- Ko tu dari tajos brīžos, kad nevēlies nomirt?
- Guļu.
(visi notikumi un personāži šajā dialogā ir izdomāti)

comments: 2 » tags: , , ,

Liela brēka – maza vilna

Posted on 12th July 2008 in rakstu darbi

Astoņos no rīta sarkanām acīm un manāmi īgns ievēlos vietējā veikalā – un nopirku alkoholisku kokteilīti. Gan pārdevēji, gan nejaušie skatītāji, bez šaubām, pieņēma kā esošu tradicionālo shēmu – puisis visu nakti dzēris un tagad turpina vai jau pohojas. Bet nē! Kurš gan būtu varējis iedomāties, ka es vienkārši cēlos vairākas stundas pirms tam, lai palīdzētu uz laukiem braucošajai māmuļai aizgādāt līdz stacijai mantas un – ak jel! – čivauvu. Zinu, te no lasītājiem mani īpaši sapratīs kāds Andris, kura piedzīvojumi ar čivauvu ir bijuši ne mazāk skarbi.

Click here to read more.. »