Tīri hohmas labad atminējos atkal šo viģiku, kurš tapa tālā 2010. gada vēlā pavasarī. Toreiz tas izraisīja tādu vidēji skaļu un gluži jautru būkšķi latvju blogosfērā. Un, cik zinu, arī Markum patika, hehe. Diemžēl pirmpubliskojuma punkts vairs neeksistē, tāpēc nāksies iztikt ar nedaudz vēlāku kopiju youtube. Jau iepriekš atvainojos par lielo uzrakstu video priekšā, toreiz man nez kāpēc šķita, ka tāds nu akurāt nepieciešams…
P.S. Procesā neviens Markus Rivas albums nav cietis.
Nesen tepat blogā nomainīju Youtube saiti no līdzšinējā lietotāja “Ukrainis” uz “Baltaistrusis”. Jo raugi, iepriekš vairāk saistīju sevi ar “ukraiņa kontu”, kurā tiek publicēti itin visi video, kas šādā vai tādā veidā saistīti ar manu darbošanos, ne tikai autormateriāli. Taču tagad pēkšņi iekārojās veidot jaunu – tikai savu kanālu, kas pilnīgāk atklātu manu iekšējo dullumu un attieksmi pret dzīvi. Apnicis ir vienmēr būt formālam, dzīve iegrozījusies pārāk nopietna, drošāk ir dzīvot tomēr ar smaidu, nevis mūžīgu spriedzi. Var jau arī būt, ka tā ir tā slavenā pusmūža krīze, hehe. Lūk, te pielikumā jaunā kanāliņa īss pārskats.
