Apr 082010
Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Draugiem Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Facebook Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Google+ Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on LinkedIn Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on LiveJournal Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Odnoklassniki Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Pinterest Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Tumblr Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Twitter Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Wordpress Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Email Share '“Turībā” strādā gaišreģi' on Print Friendly
 

Es to saku nopietni, hehe. Pirms brīža stenēdams vilku zābakus un taisījos doties uz tuvējo veikalu pēc enerģijas dzērienu kravas – citādi neredzēdams iespējas pēc pāris jau negulētām naktīm vēl paspēt veikt to darbu apjomu, kas nepieciešams līdz rītdienas eksāmenam.

Bet re, pēkšņi atnāk īsziņa no “Turības” – sak, rīt Jums eksāmens nenotiks, pārcelts par nedēļu uz priekšu. No tiesas, ja šī sms būtu pienākusi minūtes 10 vēlāk, es būtu diezgan pikts. Bet šādi bija tieši īstajā mirklī, attiecīgā mācību iestāde laikam savā štatā nodarbiba ekstrasensus, kas paredz precīzus brīžus, kuros īpaši iepriecināt studentus.

Mar 172010
Share 'Sadzīves mazohisms' on Draugiem Share 'Sadzīves mazohisms' on Facebook Share 'Sadzīves mazohisms' on Google+ Share 'Sadzīves mazohisms' on LinkedIn Share 'Sadzīves mazohisms' on LiveJournal Share 'Sadzīves mazohisms' on Odnoklassniki Share 'Sadzīves mazohisms' on Pinterest Share 'Sadzīves mazohisms' on Tumblr Share 'Sadzīves mazohisms' on Twitter Share 'Sadzīves mazohisms' on Wordpress Share 'Sadzīves mazohisms' on Email Share 'Sadzīves mazohisms' on Print Friendly
 

Skaidrības labad tūdaļ precizēju – pavisam nejaušais mazohisms…

Nē, nepamēģinājušais patiesi nesapratīs to sajūtu un jūtu gammu, kas var pārņemt cilvēku, kurš (ap trijiem naktī virtuves virzienā taustīdamies – naksnīga tēja ir tieši manā garā, kā citādi lai izturētu mācības un/vai garās “Ikariam” kaujas) mēģinājumā apvienot roku aizņemtību un apaļa durvju roktura pagriešanu iespiež starp kailiem ceļgaliem aukstu porcelāna krūzīti…

Feb 192010
Share 'How sweet it is' on Draugiem Share 'How sweet it is' on Facebook Share 'How sweet it is' on Google+ Share 'How sweet it is' on LinkedIn Share 'How sweet it is' on LiveJournal Share 'How sweet it is' on Odnoklassniki Share 'How sweet it is' on Pinterest Share 'How sweet it is' on Tumblr Share 'How sweet it is' on Twitter Share 'How sweet it is' on Wordpress Share 'How sweet it is' on Email Share 'How sweet it is' on Print Friendly
 

Naktī pēkšņi sāku klepot, aizmigt ilgi neizdevās – bet temperatūras kāpuma nemanīja. Šodien nogulēju līdz vēlam vakaram, un būtu gulējis ilgāk, ja ne kāds telefona zvans. Toties tagad reizi pusstundā mēru temperatūru un priecājos, ka vismaz kaut kas manā dzīvē iet vairumā, nevis mazumā. Pēdējā kontrolmērījumā termometra stabiņš pieskārās atzīmei “39″. Jūtu, ka tuvākajās dažās dienās mana komunikācija ar ārpasauli būs visai īpatna – piedodiet jau iepriekš, hehe.

Ja tā padomā, tieši šajā laikā man jārada referāta materiāls grāmatvedībā – būs aizraujoši.

Jun 202009
Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Draugiem Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Facebook Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Google+ Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on LinkedIn Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on LiveJournal Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Odnoklassniki Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Pinterest Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Tumblr Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Twitter Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Wordpress Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Email Share 'Bezdarbnieka ceturtdiena' on Print Friendly
 

Oriģinālais nosaukums šim ierakstam vēl vakar bija iecerēts “Pensionāri, Kaukulis un maukas” (kā visas dienas notikumu kopsavilkums jeb fakta konstatācija, ka valstī joprojām viss kļūst arvien sliktāk, “Dzelzs vilks” joprojām ir laba grupa un sievietes joprojām ne retāk par citiem dzimumiem domā vien ar apakšgalu – un tātad, manā dzīvē nekas būtisks jau dažu labu gadu nav mainījies). Taču šodien jau esmu pārdomājis, jo negribētos, lai topu kādubrīd nejauki pārprasts no dažādos dienas pulksteņlaikos sastaptiem dažādiem ļaudīm – un rakstu jau citādi. Tātad, vēstījums Jums – vispirms par arodbiedrību tusiņu pie Raiņa pieminekļa Rīgā, tad Džerija gaitām Biznesa augstskolā “Turība” un visbeidzot Andrejsalu ar Kaukuļa un viņa draugu dziedājumiem.

Continue reading »

Mar 162009
Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Draugiem Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Facebook Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Google+ Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on LinkedIn Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on LiveJournal Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Odnoklassniki Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Pinterest Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Tumblr Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Twitter Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Wordpress Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Email Share 'Pārdomas par zaķīšiem piecos no rīta' on Print Friendly
 

Naktī uz sestdienu sēdēju pie datora miegains un mācīties ne sevišķi spējīgs (jā gan, esmu uz vecumu sadomājies, ka man nepieciešama otra augstākā). Un angļu valodas mājas darbam bija nepieciešams uzģenerēt kādu iedomātas vai esošas kompānijas prezentāciju. Taču nopietni kaut ko darīt tādā stāvoklī es nespēju… Nesen biju atgriezies no Džilindžera izrādes, vienīgās idejas prātā grozījās par un ap iespēju prezentēt kaut kādu, teiksim, “Devil’s Inc.”, kas pērk un pārdod dvēseles, tomēr negribējās radīt pasniedzējam traumu. Un tad dzima Tas. Lekcijā pēc tam pieteicos runāt pirmais un to prezentēju… Droši vien pārliecināju kolēģus, ka esmu vismaz garīgi slims, ja ne narkomāns. Te nu to publicēju – bet nekritizējiet pārlieku manu angļu valodu, pats zinu, ka tā nav vis diez ko laba.

Continue reading »