Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Click here to read more.. »
Vietējās politikas beigtā zivs
Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”). Click here to read more.. »
Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši
8. jūnijā uz AB dambja Viesturs Dūle „Oligarhu kapusvētkos” aicināja sabiedrību atmosties no gara kūtruma un uzsākt aktīvu NEsadarbošanos ar oligarhiem – ar to saprotot, piemēram, atteikšanos darboties visdažādākajos veidos tur, kur alga par to nāk no šo oligarhu kabatām. Kā ļaunuma saknes šajā „sabiedrības slānī”, protams, tika minēti trīs lielākie – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Šīs akcijas garā gribētos iet vēl tālāk – un ne tikai NEsadarboties ar pašiem oligarhiem un neiesaistīties to uzņēmējdarbībā, bet arī nevardarbīgā veidā sodīt tos uzņēmējus un citas personas, kuras šos oligarhus un viņu realizēto valsts izzagšanas politiku turpina atbalstīt ar savām finansēm, darbiem, idejām – vai pat tiešu korupcijas veicināšanu, dodot kukuļus. Tādu personu sarakstus itin viegli var atrast, piemēram, oligarhu politisko „kabatas partiju” ziedotāju sarakstos KNAB mājaslapā, kā arī citos veidos. Click here to read more.. »
Kas rīko revolūcijas
Nesen lasīju tādu interesantu frāzi, kura lika aizdomāties. “Revolūcijas nerīko tauta, kas ir badā. Revolūcijas rīko paēdusi tauta, kura pāris dienas nav dabūjusi ēst” – autoru diemžēl nezinu, arī tulkojums tāds visai aptuvens. Taču pamatideja ir skaidra – tie, kas ir pastāvīgā trūkumā, nemaz nav tie, kas visvairāk par savām tiesībām iestājas. Uz to intensīvāk jūtas aicināti tie, kuriem vien pēkšņi ir atņemts tas, kas ilgstoši bijis. Liekas, tas diezgan labi atbild uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir pārvērtušies par cērpamām aitām un nerīkojas līdzīgi grieķu kolēģiem, ejot ielās un pieprasot valsts varai atbildi uz savām prasībām… Pāris desmitu gadu garais labējo partiju diktāts iedzinis tautu trūkumā, pie kura tā ir šai laikā pieradusi. Dumpojas tikai tie, kam kaut kas atņemts pēkšņi – ne velti tām pāris akcijām, kas nu vispār bijušas tādas, lai lietotu apzīmējumu “masveida”, ierosinātāji paši ir cieši saistīti ar politiskās varas cīņām. Bet tie, kam visvairāk būtu jāsarosās, padevīgi klusē.
Studenta problēmas
Valsts varas un iestāžu komunikācija sociālajos medijos ir tēma, kas mani ilgstoši interesējusi kā pilsoniskās līdzdalības sastāvdaļa. Šobrīd par to intensīvā režīmā top arī studiju darbs, kura ietvaros aicinu Jūs aizpildīt aptauju:
PAPILDINĀTS: Paldies visiem, kas piedalījās, aptauja tiek slēgta.
Aptauja ir anonīma, dati tiks izmantoti vien konkrētā darba ietvaros – ar kura kopējiem secinājumiem nākotnē, bez šaubām, padalīšos arī šai blogā. Process neprasīs pārāk daudz Jūsu laika, aptauja sastāv no 4 nelielos blokos sadalītiem 14 jautājumiem, no kuriem lielākā daļa ir ar jau gatavām atbildēm, kuras atliek tikai atķeksēt. Jau iepriekš paldies!
Neesi idiots!
Priekšvēlēšanu gaisotnē esmu izvilcis no tālu gadu pagātnes šo video – patiesi neatceros, kad tas īsti tapis (laika gaitā tikai nomainīts mājaslapas nosaukums). Taču aktualitāte nekādi nezūd.