Rau, te viena no vairākām akcijām, kuras organizēja līdzdalības kārie Rīgas iedzīvotāji, aizstāvot Pērnavas ielas kastaņkokus, – kurus Rīgas dome tika iecerējusi izcirst, lai atbrīvotu ceļu tā sauktajam “kapu tramvajam”. Un nevaru noliegt – tos pirmos es atbalstu, bet tos otros nē…
Varbūt kāds jurists spēs manas aizdomas vētīt un mazināt, tamdēļ rakstu.
Šobrīd daļa aktīvistu mēģina ierosināt diskusijas par to, ka vajadzētu ierakstīt Satversmē – valodas jautājumi nav risināmi tautas nobalsošanās. Mērķis cēls, labskanīgs, atbildētāju viedokļos jūtama atzinība. Bet man ir jautājums – vai tādā gadījumā mēs paši sev neizveidojam grābekli, uz kura vēlāk uzkāpt?
Pie mums vēlēšanu rezultāti mēdz būt neparedzami un ļoti pārsteidzoši. Pieņemsim, ka Saeimā nonāk vairākums ļaužu, kas domā pavisam citādi. Koalīcija, kura sadomā, ka vajag tomēr grozīt Satversmi un koriģēt valodu skaitu valstī. Vai nesanāk, ka tad vairs nevaram viņus atturēt no šīs rīcības tieši tāpēc, ka paši esam noteikuši, ka referendumos šādus jautājumus nerisina?
Šodien pēcpusdienā pie Ministru Kabineta norisinājās protesta akcija pret ACTA nolīguma ratifikāciju Latvijā. Raudzīt plašāk…
Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Raudzīt plašāk…
