Valoda un Satversme

 dažādi  1 Response »
Feb 182012
Share 'Valoda un Satversme' on Draugiem Share 'Valoda un Satversme' on Facebook Share 'Valoda un Satversme' on Google+ Share 'Valoda un Satversme' on LinkedIn Share 'Valoda un Satversme' on LiveJournal Share 'Valoda un Satversme' on Odnoklassniki Share 'Valoda un Satversme' on Pinterest Share 'Valoda un Satversme' on Tumblr Share 'Valoda un Satversme' on Twitter Share 'Valoda un Satversme' on Wordpress Share 'Valoda un Satversme' on Email Share 'Valoda un Satversme' on Print Friendly
 

Varbūt kāds jurists spēs manas aizdomas vētīt un mazināt, tamdēļ rakstu.

Šobrīd daļa aktīvistu mēģina ierosināt diskusijas par to, ka vajadzētu ierakstīt Satversmē – valodas jautājumi nav risināmi tautas nobalsošanās. Mērķis cēls, labskanīgs, atbildētāju viedokļos jūtama atzinība. Bet man ir jautājums – vai tādā gadījumā mēs paši sev neizveidojam grābekli, uz kura vēlāk uzkāpt?

Pie mums vēlēšanu rezultāti mēdz būt neparedzami un ļoti pārsteidzoši. Pieņemsim, ka Saeimā nonāk vairākums ļaužu, kas domā pavisam citādi. Koalīcija, kura sadomā, ka vajag tomēr grozīt Satversmi un koriģēt valodu skaitu valstī. Vai nesanāk, ka tad vairs nevaram viņus atturēt no šīs rīcības tieši tāpēc, ka paši esam noteikuši, ka referendumos šādus jautājumus nerisina?

Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās

 rakstu darbi  No Responses »
Nov 252011
Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Draugiem Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Facebook Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Google+ Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on LinkedIn Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on LiveJournal Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Odnoklassniki Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Pinterest Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Tumblr Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Twitter Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Wordpress Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Email Share 'Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās' on Print Friendly
 

Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Continue reading »

Vietējās politikas beigtā zivs

 rakstu darbi  No Responses »
Jul 202011
Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Draugiem Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Facebook Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Google+ Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on LinkedIn Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on LiveJournal Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Odnoklassniki Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Pinterest Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Tumblr Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Twitter Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Wordpress Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Email Share 'Vietējās politikas beigtā zivs' on Print Friendly
 

Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”). Continue reading »

Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši

 rakstu darbi  No Responses »
Jun 092011
Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Draugiem Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Facebook Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Google+ Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on LinkedIn Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on LiveJournal Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Odnoklassniki Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Pinterest Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Tumblr Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Twitter Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Wordpress Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Email Share 'Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši' on Print Friendly
 

8. jūnijā uz AB dambja Viesturs Dūle „Oligarhu kapusvētkos” aicināja sabiedrību atmosties no gara kūtruma un uzsākt aktīvu NEsadarbošanos ar oligarhiem – ar to saprotot, piemēram, atteikšanos darboties visdažādākajos veidos tur, kur alga par to nāk no šo oligarhu kabatām. Kā ļaunuma saknes šajā „sabiedrības slānī”, protams, tika minēti trīs lielākie – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.

Šīs akcijas garā gribētos iet vēl tālāk – un ne tikai NEsadarboties ar pašiem oligarhiem un neiesaistīties to uzņēmējdarbībā, bet arī nevardarbīgā veidā sodīt tos uzņēmējus un citas personas, kuras šos oligarhus un viņu realizēto valsts izzagšanas politiku turpina atbalstīt ar savām finansēm, darbiem, idejām – vai pat tiešu korupcijas veicināšanu, dodot kukuļus. Tādu personu sarakstus itin viegli var atrast, piemēram, oligarhu politisko „kabatas partiju” ziedotāju sarakstos KNAB mājaslapā, kā arī citos veidos. Continue reading »

Kas rīko revolūcijas

 rakstu darbi  No Responses »
May 242011
Share 'Kas rīko revolūcijas' on Draugiem Share 'Kas rīko revolūcijas' on Facebook Share 'Kas rīko revolūcijas' on Google+ Share 'Kas rīko revolūcijas' on LinkedIn Share 'Kas rīko revolūcijas' on LiveJournal Share 'Kas rīko revolūcijas' on Odnoklassniki Share 'Kas rīko revolūcijas' on Pinterest Share 'Kas rīko revolūcijas' on Tumblr Share 'Kas rīko revolūcijas' on Twitter Share 'Kas rīko revolūcijas' on Wordpress Share 'Kas rīko revolūcijas' on Email Share 'Kas rīko revolūcijas' on Print Friendly
 

Nesen lasīju tādu interesantu frāzi, kura lika aizdomāties. “Revolūcijas nerīko tauta, kas ir badā. Revolūcijas rīko paēdusi tauta, kura pāris dienas nav dabūjusi ēst” – autoru diemžēl nezinu, arī tulkojums tāds visai aptuvens. Taču pamatideja ir skaidra – tie, kas ir pastāvīgā trūkumā, nemaz nav tie, kas visvairāk par savām tiesībām iestājas. Uz to intensīvāk jūtas aicināti tie, kuriem vien pēkšņi ir atņemts tas, kas ilgstoši bijis. Liekas, tas diezgan labi atbild uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir pārvērtušies par cērpamām aitām un nerīkojas līdzīgi grieķu kolēģiem, ejot ielās un pieprasot valsts varai atbildi uz savām prasībām… Pāris desmitu gadu garais labējo partiju diktāts iedzinis tautu trūkumā, pie kura tā ir šai laikā pieradusi. Dumpojas tikai tie, kam kaut kas atņemts pēkšņi – ne velti tām pāris akcijām, kas nu vispār bijušas tādas, lai lietotu apzīmējumu “masveida”, ierosinātāji paši ir cieši saistīti ar politiskās varas cīņām. Bet tie, kam visvairāk būtu jāsarosās, padevīgi klusē.

100 gudrās galvas

 rakstu darbi  No Responses »
Nov 252010
Share '100 gudrās galvas' on Draugiem Share '100 gudrās galvas' on Facebook Share '100 gudrās galvas' on Google+ Share '100 gudrās galvas' on LinkedIn Share '100 gudrās galvas' on LiveJournal Share '100 gudrās galvas' on Odnoklassniki Share '100 gudrās galvas' on Pinterest Share '100 gudrās galvas' on Tumblr Share '100 gudrās galvas' on Twitter Share '100 gudrās galvas' on Wordpress Share '100 gudrās galvas' on Email Share '100 gudrās galvas' on Print Friendly
 

Internets. Sociālie mediji. Valsts? Jā, jaunās komunikāciju tehnoloģijas pēc reklāmas un mārketinga pasaules iekarošanas ar nokavēšanos ienākušas arī valsts institūciju ikdienā. Taču Latvijā tās šajā kontekstā ir pavisam jauna parādība – pagaidām lielākoties pastāvot nozares entuziastu organizētu iniciatīvu veidā. Taču, traktējot valsts pārvaldi kā pakalpojumu sniedzēju, bet iedzīvotājus kā šo pakalpojumu patērētājus, tieši sociālie mediji varētu dot  būtisku ieguldījumu komunikācijas un informācijas aprites uzlabošanā starp pārvaldes institūcijām un iedzīvotājiem, tādējādi mazinot plaisu starp varu un tautu. Continue reading »

 Older Entries