Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.

1. daļa: Pilsēta runā

Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.

Raudzīt plašāk…

Vakar pirmoreiz dzirdēju tādu lietu; papētīju tuvāk un smagi aizdomājos. It kā mēs te ņerkstam, ka tā globālā sasilšana ir sviests, kas mūs neietekmēs vēl gadu desmitiem un simtiem. Bet nekā. Re, jau no 2005. gada beigām Ziemeļos slīkst leduslāči, jo posmi bez ledus gabaliem, uz kā atpūsties, ir kļuvuši pārāk gari.

Šī filma bija iecerēta kā drāma, taču studija “20th Century Fox” piekrita to pieņemt tikai kā bērnu komēdiju. Skan jocīgi? Tā gan. It īpaši, ja izrādās, ka runa ir par animācijas filmu “Ice Age”. Liekas, kas gan tāds dīvains un nezināms varētu būt uzrakstāms par multfilmu. Bet nē, tomēr šis tas interesants man būs sakāms arī par šo filmu.

Raudzīt plašāk…