Viens no iemesliem, kas varētu būt pamatā sabiedrības zemajam iesaistīšanās līmenim, ir radusies izteiktā plaisa starp cilvēkiem un varu – lielākoties informācijas trūkuma veidā. Cilvēki izrādās maz informēti par demokrātisko procesu lomu valsts attīstībā, personīgās iniciatīvas nozīmību. Un vienlaikus šis zemās iesaistīšanās līmenis tikai vēl vairāk veicina plaisas esamību.
Mans 13. marts
Nezinu, kāds izvērtīsies 13. marts šogad – kāds tas bija viņgad, labi redzams arhīvā atrastajā bildītē… Topavasar aktīvi rāvāmies LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Dažādu apstākļu dēļ gan toreiz ieguldītais darbs neizrādījās tieši proporcionāls nākotnes rezultātam. Taču pārliecība nav zudusi – ja sabiedrība daudz ko pārmet šīs partijas “vecajai paaudzei” un uzskata, ka tā līdz ar sevi diskreditējusi sociāldemokrātijas ideju Latvijā kā tādu, tas nebūt tūdaļ neliek norakstīt visu LSDSP. Partijas rindās ir daudz jaunu cilvēku, kuri nespēj samierināties ar valstī notiekošo, kuri redz sociāldemokrātiskās politikas nepieciešamību Latvijas ikdienā. Galu galā, arī 1905. gada revolūcija savulaik tika realizēta tieši gados jauno sociāldemokrātu vadībā.
P.S. varbūt noder: http://twitter.com/lsdsp + http://www.draugiem.lv/lsdsp
Man ir apnikusi Latvijas politika
Nē, tas pat īsti nav pareizais apzīmējums. Precizēšu – man latvju politiskā ikdiena ir nenormāli noriebusies. Ar visu tās divkosību, zemiskumu, regulārajām nodevībām, sīkmanisko domāšanu, nemitīgo ieciklēšanos uz materiālismu un aizmiršanu par cilvēciskām vērtībām. Taču es tajā tik un tā palikšu, interesēšos un aktīvi piedalīšos – dēļ vārdiem, kurus reiz teica īru politfilozofs Edmunds Bērks: “All that is necessary for the triumph of evil is that good men do nothing.”
Tas ir – viss, kas nepieciešams ļaunuma uzvarai, ir panākt, lai labi cilvēki neko nedara. Kas patiesībā ir vislabākais skaidrojums Latvijas patreizējām politiskajām un ekonomiskajām nedienām – jo, kā jau esmu agrāk rakstījis, tieši Latvijā ir Eiropas valstīs visproblemātiskākā situācija cilvēku sabiedriski politiskās līdzdalības sektorā. Ja daudzās pasaules valstīs pašiem iedzīvotājiem liekas pilnīgi normāli līdzdarboties tiklab visdažādākajās nevalstiskajās organizācijās, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbā, pie mums tas joprojām ir raksturīgi tikai pavisam nelielai sabiedrības daļai… Diemžēl. Bet kāpēc lai valdību uztrauktu tādas sabiedrības problēmas, kura pati par to risināšanu nemaz neinteresējas?
Nedaudz statistikas: Apburtais loks Latvijas politikā
Par Vienotības simbolu
Jaundibināmais politiskais veidojums “Vienotība” šodien plašsaziņas līdzekļos izplatījis viedokli, ka apvienības logotips, kurā ietverts burts “V”, simbolizējot jaunu pagriezienu valsts politikā (cerams, ar to netiek domātas Repšes jaunākās idejas – tāds pagrieziens Latvijai varētu izrādīties visai nepatīkams) un vispār starptautiski asociējoties ar uzvaras simbolu.
Nez, man pirmā asociācija, ieraugot attiecīgo stilizēto logotipu, bija ar 80-o gadu seriālu par citplanētiešu ķirzakām, kas mēģināja iekarot Zemi un uzspiest tai savu ideoloģiju – tur apmēram tādā pašā veidā tika uz sienām ar krāsu nevērīgi pūsts simbols “V”, kas bija saīsinājums no “Visitors”. Izskatās, ka JL no kosmosa vēsmām nekādi vaļā netikt, hehe.
P.S. par minēto filmu esmu jau rakstījis, ja ir interese, te tas aprakstiņš ir: Bērnības kino.
Stendzenieka pirksts
Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.
Romeo un Džuljeta – latviešu variants?
Sākumā es šo rakstu gribēju nosaukt vienkārši “Pilsēta runā” un rakstīt tieši par formu, nevis kādu konkrētu gadījumu, taču apstākļi piespieda mani pārdomāt – procesā radās jauni fakti, kas liecina, ka Rīgas pilsētā norisinās kāds interesants stāsts. URBAN LOVE STORY. Lasiet tālāk, un Jūs visu sapratīsiet.
1. daļa: Pilsēta runā
Zīmēšana un rakstīšana izsenis ir bijušas nozīmīgas cilvēka pašizteikšanās formas, jo īpaši tajos gadījumos, kad to rezultātus izrādījies iespējams publiskot un gūt par tiem atzinību. Mūsdienās radoši informatīvā trokšņa apstākļos ļaudis gudro arvien jaunus paņēmienus, kā savu pūliņu augļus prezentēt masām. Piemēram, pilsētvidē tāds paņēmiens ir grafiti, kā arī vesela gūzma uz šo nosaukumu tikai nepelnīti pretendējošu ķēpājumu. Vairumā gadījumu (protams, ar izņēmumiem) diemžēl jāsecina, ka izveidotie uzraksti ir a) banāli; b) traucējoši; c) necieņas pilni pret cilvēku darbu (sākot ar ēku un būvju īpašniekiem un beidzot ar sētniekiem). Tāpēc cilvēki, kas jūtas atbildīgi, cenšas izvēlēties tādas metodes, kas sniedz ne tikai tiešu rezultātu, bet vēl arī dod papildus pozitīvo auru izvēlētā paņēmiena dēļ.
Valmiermuižas alus
Šodien (jeb nu jau laikam jāsaka “vakar”, jo pulkstenis ir aiztikšķējis pāri pusnaktij) vienkopus ar lērumiņu citu blogeru pabiju klubā “Rock’n'Riga”, kur citu acīm slēptā telpā norisinājās Valmiermuižas alus darītavas jauno tumšā alus šķirņu degustācija. Attiecīgais iestādījums iraid sagatavojis četrus pilotproduktus, kuri patreiz ir pieejami arī īslaicīgā pārdošanā (jau minētajā klubā, kā arī Vecrīgas veikaliņā “Alus galerija”) – līdz brīdim janvāra mēnesī, kad tiks apkopoti alus darītavas mājaslapā veiktās aptaujas rezultāti un noskaidrots sabiedrībai visvairāk patikušais tumšais alus. Un tikai šis viens uzvarētājs tad arī nonāks atklātā tirgū. Tā, lūk.
Patreiz minētajam alum nav specifisku nosaukumu – tas saucas vienkārši “Valmiermuižas tumšais alus Nr.X” (kur X ir skaitļi no 1 līdz 4 un apzīmē vien secību, kādā attiecīgie produkti saražoti). Pats esmu izvēlējies visvājāko no minētajiem aliem – Nr.1. Un man ir tam specifisks pamatojums. Redziet, patiesībā garšas ziņā man tuvāks likās pavisam cits alus, kurš bija arī par šo stiprāks grādos, taču nedz tas, nedz arī vēl pārējie divi nelikās sevišķi unikāli savās garšās; manuprāt, tie visai stipri atgādina dažādu konkurentu produktu garšu. Bet to nepavisam nevar teikt par Nr.1 – tā garšas buķete ir krietni oriģinālāka un stipri maz atgādina ko Latvijā pieejamu. Tamdēļ arī to esmu pasludinājis par manas vienpersoniskās aptaujas līderi, kurš varētu tieši ar savu oriģinalitāti iekarot noteiktas pozīcijas Latvijas alus tirgū.
Bet ko nu es te tik daudz muldu… Lai Jums rakstiņa pielikumā tiek veselas 13 bildes, kurās redzama daļa pasākuma dalībnieku. Jā, starp citu – paldies degustācijas organizatoriem, jo īpaši Onkulim Mikam!