Spekulācijas ap šo vārdu – precīzāk, pat terminu, – ir visdažādākās. Un lielākoties to lieto latviešu jaunatne, lai apzīmētu krievus kā tautu vispār, retāk, vēršoties pie konkrētas subkultūras. Rezultāts tam ir tikai nelāgs – abās pusēs arvien dziļāk iesakņojas idiotiski stereotipi un savstarpēja agresija. Šai sakarā savulaik izdevās uzmeklēt informāciju par to, ko vārds “urla” vispār nozīmē un kā radies.
Patiesība ir vienkārša. Turklāt situācija ir diezgan līdzīga ar vēl kādu terminu, kuru izmantojam ikdienas valodā un par kura izcelsmi aizdomājamies reti. Kad par kādu klaidoni sakām “bomzis” – diez vai pārlieku bieži atceramies, ka tas ir atvasinājums no krievu “бомж”, kas nebūt nav lietvārds, bet gan saīsinājums no “без определённого места жительства” (bez noteiktas dzīves vietas). Tāpat arī šajā gadījumā – vārdā “urla” pirmie trīs burti ir saīsinājums no savulaik PSRS teritorijā lietotā apzīmējuma “уголовно разыскиваемое лицо” (krimināli meklējama persona), kam nekādas saistības ar nacionālo piederību nebija nu nekādi, tikai ar, tā teikt, sociālo statusu. Lūk, tā.
P.S. Derētu vispār papētīt šī vārda ienākšanu Latvijas teritorijā ārpus saistības ar iepriekšminētajām peripētijām. Piemēram – kāpēc Baldones rajonā ir Urlu senkapi? Tagad gan to nosaukums laikam ir jau mainīts, un tomēr. Ir kādam idejas (nopietnas)?
Reizēm tā pavisam nejauši, kādu ceļa gabalu mērojot, gadās atrast pa objekta, par kura eksistenci pirms tam ij ne mazākās nojausmas nav bijis. Tā arī šoreiz – ripinot māju virzienā pa Liepājas šoseju no šai blogā jau vairākkārt pieminētajām