Ja reiz sākām runāt par 2006. gadu fotogrāfijās, gribas pieminēt vēl vienu dīvainu fotosēriju – “OptiMistika”, kas tapusi tā paša gada maijā. Būtībā tas notika improvizēta “mājas darba” ietvaros, kas tika uzdots atsevišķiem interesentiem. Lūk, mana versija. Priekšplānā, kā parasts, viena fotogrāfija, bet “aiz strīpas” vēl dažas.
“Медвежуть” ir 1988. gadā tapusi multfilma, par kuru es neesmu pārliecināts, ka tā varētu būt domāta bērniem… Nu, ja nu vienīgi animātoru mērķis ir bijis jaunās paaudzes domāšanas dezorientācija. Protams, nav jau pirmais gadījums – piemēram, vēl salīdzinoši nesen par pasaulē labāko multfilmu atzītais “Ezītis miglā” arī nav vis nekāda medusmaize. Taču tur multfilma ir vēl nekas īpašs, ja salīdzina ar oriģinālajām “bērnu pasakām”, pēc kurām tā tapusi, palasiet kādreiz visu ciklu… Bet nu atpakaļ pie lācīšmurgiem. Te tie ir:
Jā, arī šajā pasākumā esmu pamanījies būt. Kādreiz, kad būs maķenīt vairāk laika, solos arīdzan plašāk uzrakstīt – jo stāsts ir garš un gana interesants. Bet pagaidām vien tā – atzīmējos.
Vakar pirmoreiz dzirdēju tādu lietu; papētīju tuvāk un smagi aizdomājos. It kā mēs te ņerkstam, ka tā globālā sasilšana ir sviests, kas mūs neietekmēs vēl gadu desmitiem un simtiem. Bet nekā. Re, jau no 2005. gada beigām Ziemeļos slīkst leduslāči, jo posmi bez ledus gabaliem, uz kā atpūsties, ir kļuvuši pārāk gari.