Dikti jau patīk man tās lodveida virsmas (šeit es nedomāju meiteņu krūtis, lai arī tās gan nebūt nav peļamas) – atceraties taču vēl Ziemassvētku sēriju, vai ne? Te savā ziņā tās turpinājums – tikai šoreiz no vasaras saulgriežu laika.
Dienas domas
Nopietnāka: Es domāju, nav tādas parādības kā mūža vienīgā (vai vienīgais, kā kuram) un īstā. Ir tikai vesela rinda atbilstošo, no kurām gadās izvēlēties, un tās var gan satikt, gan nesatikt. Nekāda nolemtā likteņa, tikai apstākļu (ne)sakritības dzīves gaitā.
Jautrāka: Vecs piens nāk no vakardienas krūts.