Šis nu gan ne tuvu nebūs tik garš un skaists ieraksts kā viņgadējais, tomēr pavisam bez atzīmēšanās arīdzan neiztikšu. Runa iraid par manu kārtējo dzimšanas dienu, kurai šoreiz bijis raksturīgs skaitlis 30. Kas ir gana daudz un tamdēļ vien jāpiemin, kā man liekas…

Pasākums bija sadalīts trejās daļās, no kurām pirmā bija kulturāla, otrā traka un trešā vispār bez komentāriem. Kulturālajā daļā tiku teātra “Hamlets” telpās saaicinājis teju pussimtu dažādu ļaužu, no kuriem daļa priecēja citus ar visādiem priekšnesumiem – mūziku, eksotiskām dejām, dzeju, teātra improvizācijām u.c. Otrā daļa ar kāda īpaša koncerta apmeklējumu bija domāta man vienam, lai dotu viesiem iespēju pieklājīgi aizlaisties no trešās – kā mēdz teikt, neoficiālās.

Bet ko nu es te vārīšos… Lai Jums labāk acis priecē ne mani teksti, bet gan neliels video ieskats pasākuma pirmajā daļā. Saraustīts un haltūrēts – bet tas nekas. Tā vajag.

Pirms pāris nedēļām es sūkstījos, ka neesmu savulaik personīgo stereotipu un aizspriedumu dēļ apmeklējis “Jaunā Viļņa” festivālu, kura roka sadaļā spēlējusi tāda lieliska krievu grupa kā “Слот”. Un te pēkšņi uzzinu, ka tieši manā 30. dzimšanas dienā tā atkal būs Latvijā. Uztvēru to kā bezmaz zīmi no debesīm: jāiet! Steigšus pārplānoju savas iepriekš paredzētās jubilejas svinību grafiku, jau iepriekš atvainodamies viesiem, ka uz zināmu vakara daļu viņus pametīšu. Un nenožēloju: koncerts patiešām bija lielisks. Protams, te vēršos pie stila cienītājiem, jo grupas skanējums ir specifisks un patiks nebūt ne visiem.

Raudzīt plašāk…