Dzirdot populāru dziesmu koverversijas, mēs nereti saviebjamies – sak, oriģināls ir vērtība, kopēt ir slikti. Pārveidot – nedod Dievs! Taču ir viena visai savdabīga ļaužu suga mūzikas pasaulē, tā saucamie “impersonifikatori”. Vienkāršākiem vārdiem runājot, ļautiņi, kas savā starpā sacenšas, kurš visprecīzāk atdarinās savas iemīļotās zvaigznes. Pirmajā brīdī arī šis varētu izraisīt noraidošu attieksmi, tomēr  nesen nācās par to aizdomāties plašāk – zināt, kaut kas tajā tomēr ir.

Mūzikas jaunlaiku “aranžētāji” visbiežāk klasiskām melodijām pieliek klāt deju ritmus, un ar to viņu “muzikālais” ieguldījums parasti beidzas. Taču šie atdarinātāji, par ko mēģinu vēstīt, iet tomēr daudz tālāk – tas jau ir profesionāls teātris. Un arī mērķis nemaz nav tik slikts – atgādina “tolkīnistu” lomu spēles vai mūsu pašu bērnībā spēlētos indiāņus, iedomājoties sevi esam mežonīgajos rietumos. Nedaudz fantāzijas, un esam tālā pagātnē – tāpēc atdarinātāji izmanto savu elku instrumentus, apģērbus, frizūras un pat kustības, mazā lomu spēlītē radot kopā ar skatītājiem tādu kā kopīgu noslēpumu.

Ne velti gan esmu par to ierunājies – jau tuvākajā laikā arī mums ir iespēja novērtēt klātienē, ko nozīmē šāds mākslas paņēmiens. Sestdien, 12. februārī Rīgā ierodas grupa “Imagine… The Beatles” – un ir iecerēts vērienīgs pasākums Melngalvju namā. Cena pirmajā brīdī liekas augsta (20-22 Ls), tomēr tajā ir ietverti dažādi papildus prieciņi, kas to vismaz daļēji attaisno. Viss ir vienkārši – iesaku apmeklēt! Jo vairāk skatos grupas mājaslapā atrasto video (kurš pievienots arī zem šī rakstiņa), jo vairāk man patīk tās pastāvēšanas ideja. Varbūt tāpēc, ka man tik ļoti patīk improvizācijas teātris un šeit saskatu zināmu līdzību…

► Informācija Melngalvju nama mājaslapā: http://nami.riga.lv/mn/lv/pasakums.php?id=186

P.S. Par attiecīgā pasākuma reklāmu man neviens nav maksājis, šis rakstu darbs ir paša iniciatīva.

Eh, paldies lieliskajam cilvēkam, kurš šo ierakstu arhīvos atracis un publicējis. Vēsturiskais Rīgas Rokkluba koncerts 1987. gadā, kuru Latvijas Televīzija atļāvās nofilmēt un pat daļēji parādīt ēterā – gan ar redzamu mērķi atklāt skatītājam, cik slikta parādība ir sabiedriskais protests mūzikā, kuru klausās nenobriedusi sociālistiskā jaunatne… Kaut kā tā. Taču man šis koncerts patīk, neskatoties uz to, ko par attiecīgo mūziku teic Pēteris Laķis, Rišards Labanovskis vai pat Raimonds Pauls, heh.

Kādreiz jau drusciņ rakstīju, ko par “māžošanos pakaļ ārzemniekiem” domāja latvju psihiatrs Eglītis. Izklausījās visai līdzīgi, vai ne?

No komentētājiem gan var piekrist rakstniecei Marinai Kosteņeckai – viņa ir vienīgā, kas raidījumā runā par mūzikas kvalitāti kā tādu (kura, protams, šādu pašu sabiedrības viedokļu dēļ vēl nevarēja būt pietiekama), nevis savu personīgo attieksmi pret protestu kā pārādību. Bet noskatieties paši, ko nu es te daudz spriedelēšu. Lūk, solītais videomateriāls:

Raudzīt plašāk…

Nesen jau rakstīju par savām eksotiskajām austrumu draudzenēm, hehe. Un re, te tam tiešs turpinājums – video fragmentiņu kopums no Elmiras studijas lieliskā koncerta Maskavas namā, kas norisinājās viņsvētdien. Iesaku noskatīties visā garumā – sākumā ir vēderdejas, vēlāk pie lietas ķeras tango speciālisti, un tad jau pavisam drīz visi tur uz skatuves ir kopā. Protams, šādi fragmentāri ieskati nerada dziļu izpratni par kopējo ainu pasākumā, tomēr labāk jau tā, nekā nemaz, vai ne?

P.S. par video paldies “Rakurss Video”.

P.P.S. http://www.draugiem.lv/elmira/