Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums:

Nē, nē, tā nebūs 2. daļa stāstam par Kunigundi – vien atmiņas, ko izraisījušas kādu draudziņu klasiskās teorētiskās diskusijas par to, vai palēciens krītošā liftā var izglābt cilvēku no nosišanās. Par šo nezinu, taču krītošā liftā es tiešām esmu bijis… Kopā ar vairākiem lieciniekiem, tā ka nekādu izdomājumu.

Notika tas laikā, kad vēl mācījos vidusskolā, tā ap 1997. gadu vai agrāk. Katrā ziņā, tas bija laiks, kad pat mobilie telefoni vēl bija salīdzinošs retums, kam šajā stāstā arī ir sava nozīme. Gadījās pāris brīvas stundiņas; nelielā klasesbiedru bariņā aizdevāmies ciemos pie kāda no tiem A. Deglava ielas mājās. Kā jau kārtīgi vidusskolnieki, iedzērām bezalkoholisko alu, uzpīpējām beznikotīna cigaretes un parunājām par tēmām, kas nebija saistītas ar seksu, hehe. Kad pienāca laiks doties atpakaļ uz skolu, bijām gana noguruši, lai neskrietu no septītā stāva lejup pa trepēm, bet izmantotu liftu. Un te nu tas sākās…

Raudzīt plašāk…

Jūtos vienkārši spiests vēstīt Jums par tik senu pasākumu, jo drīz te parādīsies stāsts arī par jau ceturtajiem šai pašā vietā un kompānijā svinētajiem svētkiem, tamdēļ neiztikt bez zināmas priekšvēstures.

Jautāts, kuri ir bijuši mani vislabākie Līgo svētki, atceros vairākus. Precīzāk, trejus. Pirmie no diviem bija pavadīti paša laukos, vieni atmiņā palikuši ar trakulīgu braukāšanos ar dīvainām automašīnām un klētiņā uzsprāgušu alus mucu, kas draugam Jurim lika ar putu piešķiestām brillēm kā lielam kurmim labu brīdi visai smieklīgi taustīties pēc gaismas (toties vakarā viņš revanšējās liktenim, plūkdams papardes ziediņu pie manas māsīcas); otrie pavadīti turpat, ar draugiem itin nejauši muļķojot iedzīvotājus (patiesi nekādi nevaru saprast, kas tiem lika noturēt mūs par mūziķiem, kas spēlēs klubā) un liktens atriebes mirklī nakts lietusgāzes laikā mēģinot izrakt iesprūdušo Audi no kaimiņa bietēm…

Bet trešie… eh, trešie bija, ir un droši vien būs paši tīkamākie manas dzīves gājumā. Svinēti tie tika 2006. gadā laukos pie Latvijas Aktieru savienības prezidenta Rolanda Zagorska kā vienots vairākdiennieks, sākot ar Rolanda sievas Lienes 30-gadi un beidzot ar jāņošanas paģiru dienu. Par to visu tad arī drusku sīkāk, cik nu atmiņā un pēc fotogrāfijām varēšu piemināmā sagrābstīt.

Raudzīt plašāk…