Mar 022011
 

No rīta, busiņā uz darbu braucot, neviļus nācās noklausīties kādas garas telefonsarunas pusi blakus sēdošās meitenes izpildījumā – droši varu teikt, ka vēl brangu tiesu dienas, to atceroties, pasmaidīšu. Kādā brīdī meitene ņēmās sarunas biedram stāstīt par apakšveļas veikalā pieredzēto, runājot par interesantām apdrukām:

- (…) un tur bija vēl viena tāda interesanta bilde, nu, es negribu tagad skaļi to teikt…. mmmm…. (pēc krietnas minstināšanās) ēēē, nu tas, ko mēs lietojam, bet tikai uzzīmēts ar actiņām, un tie maziņie skrien virsū…

Slepenības liegais plīvurs, he.

Sep 042010
 

Vientuļi klaiņojot pa 2008. gada fotoarhīva gaiteņiem, satiku brīnišķo meiteni Guntu, ar kuru ne viena vien everģēlība kopā sadarīta. Ir mums tāds savējo bariņš, kas dažas reizes gadā pulcējas kādā noteiktā vietā Jūrmalas pusē, stūķē vaigos visādas garšīgas ēdamlietas un blēņojas. Droši vien kādreiz būs jāuzraksta par to plašāk, vai ne? Bet šobrīd traki nāk miegs, tamdēļ ielikšu vien šo atrasto viņgadu bildi un arīdzan vienu no nesena pasākuma, kur esmu ar minēto jaunkundzi redzams kadrā pats (to ar mobilā tālruņa kameru fiksējis draugs Andža). Continue reading »

Dec 242009
 

Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums:

Oct 262009
 

Vakar es par to jokoju – un šodien smejos vēl vairāk. Traki jauki, ka Latvijas reklāmistiem ir arī humora izjūta, ne tikai lielummānija (kā dažiem, kas politiķus ceļ debesīs ar autopacēlājiem un sludina par mesijām).

Notikušais tūdaļ radīja asociāciju ar bērnībā tik mīļajiem Džeka Londona stāstiem par diviem draugiem “zelta drudža” pārņemtajā Klondaikā – Smouku un Mazo. Vienā no cikla pastāstiem par “Tralā ciemu” draugi, atriebdami pret viņiem nostrādātu jociņu, visai pamatīgi savukārt izmuļķoja zeltraču nometnes iedzīvotājus, likdami tiem noticēt milzu bagātību atrašanai, skriet cauri sniegam un vētrai uz iedomāto brīnumu. Un re, pēc akcijas zeltrači bija nokaunējušies, bet reizē uzjautrināti par šo izmuļķošanu, un paši atzina, ka sen to pelnījuši, jo pirms tam palaidušies gara kūtrumā un visādi citādi izlaidušies.

Bet re, latvieši gan savas vājās vietas atzīt nemāk… Un pasmaidīt paši par sevi, kā zināms, ne tik. Diemžēl. Nedaudz vairāk pašironijas šai laikmetā mums lieti noderētu.

P.S. Tele2 kampaņas autoriem no manis – vislielākā atzinība.

Sep 232009
 

Nespēju noturēties, vēlos arī Jums parādīt šo video… Un tātad, dāmas un kungi, dejojošais papagailis Frostijs! Un arī Reja Čārlza dziesma sasodīti laba, savulaik man iepatikusies no bērnības teju mīļākā kino – “Blues Brothers”. Video, starp citu, ir ātri kļuvis ārkārtīgi populārs visā pasaulē – un neba velti. Skatieties paši!