Svaigi no “GovCamp” priekšpasākuma nācis, varu nu Jums, kā solījis, iespaidos dalīties. Par to, kas vispār ir GovCamp, var nu jau ērti uzzināt šodien atklātajā mājaslapā www.govcamp.lv, bet īsumā – tā ir ideja par valsts pārvaldes ienākšanu blogu un citu sociālo mediju telpā. Taču te nav runa par politiķu PR aktivitātēm, bet vairāk tieši par ierēdniecības līmeņa darbinieku komunikāciju ar sabiedrību, kam turklāt vajadzētu būt raksturīgai izteiktai atgriezeniskajai saitei. Tātad – intensīva divvirzienu komunikācija starp izpildvaru un sabiedrību, kuras rezultātā vajadzētu rasties idejām, viedokļiem un informācijas apmaiņai, kam savukārt sekotu produktīva darbība. Vismaz tā to redzu es, Jūsu padevīgais kalps šī bloga ietvaros. Bet turpinājumā pārpublicēšu tās piezīmes, kas dzima manā melnajā kladītē sapulces gaitā. Šoreiz gan atļaujoties tās tomēr pārdrukāt.

Raudzīt plašāk…

Spekulācijas ap šo vārdu – precīzāk, pat terminu, – ir visdažādākās. Un lielākoties to lieto latviešu jaunatne, lai apzīmētu krievus kā tautu vispār, retāk, vēršoties pie konkrētas subkultūras. Rezultāts tam ir tikai nelāgs – abās pusēs arvien dziļāk iesakņojas idiotiski stereotipi un savstarpēja agresija. Šai sakarā savulaik izdevās uzmeklēt informāciju par to, ko vārds “urla” vispār nozīmē un kā radies.

Patiesība ir vienkārša. Turklāt situācija ir diezgan līdzīga ar vēl kādu terminu, kuru izmantojam ikdienas valodā un par kura izcelsmi aizdomājamies reti. Kad par kādu klaidoni sakām “bomzis” – diez vai pārlieku bieži atceramies, ka tas ir atvasinājums no krievu “бомж”, kas nebūt nav lietvārds, bet gan saīsinājums no “без определённого места жительства” (bez noteiktas dzīves vietas). Tāpat arī šajā gadījumā – vārdā “urla” pirmie trīs burti ir saīsinājums no savulaik PSRS teritorijā lietotā  apzīmējuma “уголовно разыскиваемое лицо” (krimināli meklējama persona), kam nekādas saistības ar nacionālo piederību nebija nu nekādi, tikai ar, tā teikt, sociālo statusu. Lūk, tā.

P.S. Derētu vispār papētīt šī vārda ienākšanu Latvijas teritorijā ārpus saistības ar iepriekšminētajām peripētijām. Piemēram – kāpēc Baldones rajonā ir Urlu senkapi? Tagad gan to nosaukums laikam ir jau mainīts, un tomēr. Ir kādam idejas (nopietnas)?

Pirms kādas stundas vai nedaudz ilgāka laika Vecrīgu satrauca interesants notikums. Laukumā pretī Hotel de Rome, kur vēl pirms īsa mirkļa viss bija tik mierīgs un tukšs, cik vien Vecrīgā ap šādu laiku var būt mierīgs un tukšs – bet jau pēc dažām sekundēm skanēja skaļa mūzika un dejoja vairāki desmiti cilvēku.

Spriežot pēc tā, cik dažādi tērpti bija šie ļaudis un no cik dažādām vecuma grupām nākuši, šis bija kaut kas līdzīgs flash mob. Nē, precīzāk būtu jāsaka – action mob, jo tomēr dejā bija jūtama iepriekš kopīgi iestudēta virzība, kas flešmobiem nav raksturīga.

Raudzīt plašāk…

Ō, tas ir vesels stāsts. Ko jau atkal nav īsti laika uzrakstīt… Bet īsā versija ir sekojoša: manu dzīvei atvēlēto laiku vienlaikus no abām pusēm grauž mācību kursa darbs un vēlēšanu kampaņa, kurā daudz jārukā. Piedevām, ir taču arī tā sagadījies, ka pats šajās pašvaldību vēlēšanās kandidēju. Atbalstīsiet? Esmu viegli  pamanāms LSDSP saraksta lapelē – apakšā pa labi, tieši pie Jūsu rokas īkšķa.

Manas prioritātes šajās vēlēšanās ir visai noteiktas (un tie no Jums, kas mani pazīst, zina mani arī tās uztveram gana nopietni):
– pilsētas kultūras, sociālās un zaļās vides attīstība;
– pamesto dzīvnieku patversmes un veterinārā aprūpe;
– jaunatnes un sabiedriski nozīmīgo iniciatīvu veicināšana;
– drošības un kārtības jautājumi galvaspilsētā.

Par to, kas es īsti par putnu ārpus šī bloga esmu, var palasīties šeitan: http://www.lsdsp.lv/sterns vai http://www.lsdsp.lv/63.

Paldies par uzmanību. Regulārā blogošana iekš WhiteRabbit tiks atsākta apmēram jūnija vidū.