Sen zināms, ka Latvijā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas – latviešu un krievu. Un ja tas ir novērojams pat oficiālajos medijos, tad ko tur vairs runāt par daudz personiskākiem izpausmes līdzekļiem, tādiem kā blogi… Raudzīt plašāk…
Tag: informācija
Ministrs Ķīlis un GeoBomzings
Šis raksts pilnīgi noteikti satur diskriminācijas un ciniska humora pazīmes – un par to nu esat brīdināts, he.
Vakar pamatīgā ļaužu pulkā svinējām kādu vārda dienu – un starp daudzajām jautrajām virtuves sarunām, kā jau tagad pieņemts, paspējām krietni apsmiet arī dažādu jauno kustību un sociālo mediju tēmu. Re, te būs viena no procesā dzimušajām shēmām.
Spēle “GeoBomzings”
Apstākļi: tusiņš. Virs daudzdzīvokļu mājas pagalma no loga virzienā uz leju tiek izvietota noteikta diametra caurule, kuras ārējais gals ir kustināms attiecībā pret daļēji fiksētu iekšējo. Pa cauruli, to vienlaikus kustinot, dažādos laika posmos tiek slidinātas tukšās pudeles, kas attiecīgi novietojas dažādos pagalma stūros. Tiklīdz tas ir noticis, katras pudeles novietojuma dati tiek publicēti Twitter un Facebook.
Tai pat laikā mikrorajonu bibliotēkās un citos bezmaksas interneta pieejas vietās uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, kas šo informāciju lasa un dodas uzmeklēt pudeles, lai tās nodotu stikla taras pieņemšanas punktos un saņemtu materiālu atlīdzību.
Protams, lai piekļūtu datiem, notiek sīva konkurence par vietu pie bibliotēku datoriem, kas no valsts statistiķiem tiek iztulkots kā zinību kāre. Tiek secināts, ka vienkāršo iedzīvotāju vidū pieaugusi interese par zināšanām, atnāk izglītības ministrs Roberts Ķīlis un visus nopelnus pieraksta sev.
Fin.
Vai drīkst ignorēt sociālos medijus?
Pēdējā laikā nereti dzird runājam par to, ka uzņēmumiem nemaz nav vajadzīgas sociālo mediju stratēģijas, jo šo mediju nozīme ir pārspīlēta un kalpo tikai tiem, kas pelna naudu ar šo stratēģiju izstrādi. Citi, savukārt, ar putām uz lūpām strīdas pretī un apgalvo, ka bez šīs jaunā tipa komunikācijas jebkura uzņēmējdarbība ir lemta neveiksmei. Bet patiesība, kā jau tas parasti mēdz gadīties, ir kaut kur pa vidu. Raudzīt plašāk…
Sociālie mediji kā politisks instruments
Nereti nākas dzirdēt, ka blogošana (nerunājot nemaz par mikroblogiem, sociālajiem portāliem un tamlīdzīgām komunikācijas platformām) ir tikai tāds dīkdieņu paņēmiens, kā vēl vairāk velti iztērēt savu dzīvi… Sabiedrībai liekas, ka tā patiesi ir tikai tāda paspēlēšanās aiz neko darīt, bet nopietns cilvēks ar to neaizrausies. Kur nu vēl politiķis vai iestāde, kura atbild par kaut ko tik svarīgu kā valsts pārvalde.