…šis gads manāmi no manas puses nebija veltīts blogošanai – ja tā pirmajā pusē vēl daudz maz ko mēdzu parakstīt, kopš vasaras mans uzticīgais lasītājs par Džerija dzīvi neuzzināja vairs tikpat kā nekā. Bet ar blogeriem jau viss ir otrādi – patiesībā viņi pārstāj rakstīt tieši tad, kad dzīve kļūst pa īstam interesanta un notikumiem bagātīga. Tad jau brīvāki brīži atliek labi ja kādai lakoniskai piezīmītei tviterī. 2012-ais bija mans tvitera gads, jā. Raudzīt plašāk…

Gobziņam uzstājoties “Radio 101”, kāds klausītājs (kura personību neatklāšu, hehe) sagādāja viņam pārsteigumu, iesūtot atskaņošanai ēterā divas senas Roberta kompozīcijas – un man jāteic, lieliski lieliskas. Nespēju atturēties, nepublicējis tās arī šeit.

Ievietotāja teksts: “Roberta Gobziņa uzstāšanās kādā no 80-to gadu beigu diskotēkām, iespējams, festivālā “Roks par neatkarību” 1989. gadā, jo magnētiskā lenta, no kuras šis ieraksts ir iegūts, glabājas pie manis kopš minētā gada. Iespējams, pats Roberts Gobziņš neatceras šādu uzstāšanos.”

“Disko Deutschland”

“Rīgas mūzikas instrumentu fabrika”

Ar Jarānu es iepazinos tā ap 2005. gadu teātra klubā “Hamlets. Protams, kā jau letiņš un padomju laika bērns, zināju viņu daudz ilgāk, taču šeit bija izdevība tikties klātienē.

Toreiz Jarāns uzstājās kā viesmākslinieks Rolanda Zagorska studijas improvizācijas izrādē. Teikšu vienu – kā improvizators viņš ir klaji ģeniāls. Pusstundas laikā Jarāns jau bija manās acīs reabilitējies par visiem tiem garajiem gadiem, kuros mana trauslā estēta dvēsele tika plānveidā traumēta ar pliekanām TV formāta “humoristiskām” performancēm, kurā par tantukiem pārģērbti aktieri atstāsta simtreiz dzirdētas anekdotes. Improvizācija bija kā veldzējošs balzams manas sāpošās sirds brūcēm.

Uz “Hamleta” skatuves Jarāns ir bijis vairākkārt; diemžēl no mūsu pirmās tikšanās reizes bildītes šoreiz nevarēšu parādīt. Skaidri zinu, ka bija – bet ej nu tagad atrodi, kuru disku dzīlēs paslēptas. Še Jums drusku no 2007. gada.

Raudzīt plašāk…

Priekš kāda laiciņa rīkoju tādu kā tautas akciju “Uzdod jautājumu Džerijam”, kuras ietvaros man visu ko varēja pajautāt, uz ko es solījos atbildēt šai blogā. Protams, ka pēc tam noslinkoju un neko tā arī neuzrakstīju, hehe. Bet arīdzan jautājumu, jāteic, tādu īsti interesantu un aizraujošu nebija. Taču, izlasījis pirmo no Cirveļa – “Vai pietiekami alkohola krājumi mājās tev rada drošības sajūtu?”, – atcerējos, ka tā arī neesmu taču Jums izstāstījis slaveno Teiksmu par slaveno Ledusskapi. Te nu tā būs, re.

Raudzīt plašāk…