WhiteRabbit

Šis leģendārais video ir paredzēts īpaši tiem, kas domā, ka grupa “Stomp” ir kaut nebijis un neredzēti oriģināls. Lūk, nebaidos šī vārda, pašmāju (ar to domājot vairāk reģionu, nevis valsti) mākslinieki ar veikumu no tālajiem pagājušā gadu simteņa astoņdesmitajiem. Autori un izpildītāji ir grupas “Несчастный Случай” dalībnieki -- Sergejs Čekrižovs, Pāvels Murdjukovs un latvietis Valdis Pelšs.

Numurs pirmo reizi plašākai publikai parādīts 80-o beigās; 1990. gadā tas saņēma “Best of the Festival” prēmiju Edinburgas amatieru teātru festivālā. Pats to pirmo reizi redzēju agrā bērnībā, taču iegaumēju uz mūžu, hehe. Un esmu patiesi laimīgs par to, ka tagad ir radusies izdevība iegūt to ierakstā un parādīt arī citiem.

Vērtējot situāciju kopumā, jāsecina, ka Latvijas politiskās partijas pārlieku cenšas panākt visu uzreiz, tas ir, iesaistīt cilvēkus nesagatavotus „pa tiešo” savā partijā un politiskajā virzienā. No katras konkrētās partijas viedokļa tas ir saprotams, taču praktiski vairs īsti nestrādā; vairāk prasītos neitrālākas reklāmas, kas cilvēku padara vispirms sabiedriski aktīvu (iet balsot – izprot, kāpēc to dara – iesaistās nepolitisku pašvaldības problēmu risināšanā utt.), bet tikai pēc tam aicina tieši iesaistīties procesā jau ar esošu izpratni. Realitātē tad arī cilvēks visdrīzāk iesaistītos šajā politiskajā spēkā, kas piedāvājis viņam pirmo iniciatīvu, bet tas notiktu jau ar izpratni un uzticēšanos, nevis aklām pārliecībām un kosmiskām vēlmēm.

Read more…

Skaidrības labad tūdaļ precizēju – pavisam nejaušais mazohisms…

Nē, nepamēģinājušais patiesi nesapratīs to sajūtu un jūtu gammu, kas var pārņemt cilvēku, kurš (ap trijiem naktī virtuves virzienā taustīdamies – naksnīga tēja ir tieši manā garā, kā citādi lai izturētu mācības un/vai garās “Ikariam” kaujas) mēģinājumā apvienot roku aizņemtību un apaļa durvju roktura pagriešanu iespiež starp kailiem ceļgaliem aukstu porcelāna krūzīti…

Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.

Piezīmes pārlapodams, uzgāju senu ierakstu par šo jūras iemītnieku. Tas vēsta: “Astoņkājis – tas nu reiz ir dzīvnieks, kas es negribētu būt. Iedomājieties – ja Jums vajadzētu no rīta atrast nevis divas, bet astoņas vienādas zeķes…”

Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums: