Ļaudis taujā, no kurienes ir bilde, kas redzama ierakstā “Slodzes analīze”. Jūtu, ka nāksies vismaz daļēji atbildēt – turklāt tas ir viens no tiem stāstiem, kuru esmu pats gribējis Jums pastāstīt, tikai laika trūkuma dēļ noslinkojis. Tagad laiks ir, tāpēc ķeros tomēr pie stāsta. Būs daudz jaunu bildīšu, kā solīts.
Izklaide, kā es to saprotu
Šodien kārtējo reizi saņēmu jautājumu: “Kā Tu, Džerij, īsti izklaidējies?” Un jāsaka, ka jautājums vietā, jo pēdējā laikā (krīze?) teju visi hobiji šādā vai tādā veidā pārvērsti darbā. Fotografēšana? Lūdzu, fotogrāfs Jūsu rīcībā. Ūdenspīpes? Nekādu problēmu, uzliksim Jūsu banketā. Rakstīšana? Reklāma? Ij nerunājiet… Tad nu nākas kādu brīdi padomāt, ko lai nosauc par izklaidi. Piedāvāju Jūsu uzmanībai kādu senāku video, kurā notiekošais tomēr no manas puses tiek uztverts kā izklaide, jā gan.
Kaut kādā mērā tas saistās ar manu rūpju bērnu UrbanTrip – toreiz ar kādiem trejiem desmitiem ļautiņu no dažādām valstīm uzspērāmies uz daudzstāvu grausta jumta, līdzi pa ļodzīgām kāpnītēm ar bailīgi ne mazāk ļodzīgām kājiņām uznesot smagu aparatūru (piemēram, ledusskapja apmēru strāvas ģenerātoru) un gardu pārtiku. Re, kas no tā visa iznāca:
Par 4. maiju
No sirds samocījos pirmdien iz tam, ka dažādu iemeslu dēļ nesanāca realizēt nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas karoga uzvilkšanu kādā no pilsētvidē rodamajiem augstumiem. Tīk man atdzīvināt graustu pelēktoņu ainavu, piejaucot tai valsts karoga karmīnsarkano toni. Heraldiķi skaidro, ka sarkanā krāsa šai karogā simbolizē drosmi un varonību, bet baltā – cēlumu un atklātību. Vērojot valstī notiekošo, gan brīžiem liekas, ka tādas karoga krāsas ir nu jau nepelnītas… Taču tautas gudrība vēsta, ka cerība mirst pēdējā. Ja kas, vēl arvien pieķeru sevi, ka ceru uz labo cilvēkos, sasodīts.
Fotogrāfijas iz urbantrip.lv hroniku dzīlēm
