Rakājoties pa seniem, putekļu klātiem failu krājumiem, uzraku šādu bildīti un nolēmu publicēt. Kaut šobrīd pašam ir radoša krīze, neies jau tāpēc publikāciju intensitāti bremzēt, vai ne? Bilduks tapis 2004. gada siltajā periodā, autors esmu es pats (cerams, manu vārdu zinot, Jūs šeit pielietotais pseidonīms nepārsteigs), modele ir vēlējusies palikt nezināma.
Izrādās, manas sajūsmas puslīdz pilnās glorifikācijas jaunajam draugam – čivauvam ir saknē kļūdainas. Jaunais draugs, čivauva Princis II nemaz nav čivauva, hehe. Vecāki pārpratumu sērijas rezultātā ir pagādājuši dižciltīgu tīrasiņu krievu toiterjeru. Savukārt man, cerams, tas runā tikai par labu, ja es neesmu spējis orientēties mazajos “dāmu sunīšos” un atšķirt tos vienu no otra…
Pēc tā, kā jaunais suns uzvedas mājās jau pirmajās dienās, jāsecina, ka mūs nākotnē gaida ne viens vien pārsteigums, atgriežoties mājās no prombūtnes, kamēr sunītis ir tur uzturējies viens pats. Šobrīd izskatās, ka par godu šai iedabai papīros sauksim suni par Karlosu Ramirezu, he. Bildēs gan pagaidām izskatās pēc rāma eņģelīša, vai ne?
