Ja tā padomā, kādu laika strēķīti pavisam neesmu stāstījis, kā man pašam iet. Nu kāds laika strēķītis brīvāks beidzot pagadījies, jāizmanto un jāmēģina situācija labot. Continue reading »
Apr 052011
May 112010
Pēdējos gados tas ir kļuvis jau par tendenci – ikreiz, kad pašam liekas, ka dzīve beidzot ir sakārtojusies, atnāk paziņojums no augšas, ka tā ir bijusi tikai demo versija un turpmākai lietošanai paredzami nopietni ierobežojumi. Bet maksa ir pilna atteikšanās no sevis, dzīves principiem un tiesībām nenovērsties, uzlūkojot spoguļattēlu. Kur palikusi freeware laime?
Oct 232009
Klejojot pa svešvalstu resursiem, izlasīju kādu domu, par kuru sākumā pasmīkņāju, bet pēc tam nāca aizdomāšanās… Autors runāja konkrēti par LiveJournal un pauda viedokli, ka dzīvojam unikālā laikmetā, kurā visi blogotāji pagaidām ir vēl dzīvi, bet tā nebūs vienmēr un tad nāksies attiecīgo resursu pārsaukt par DeadJournal.
Zināt, man ir gadījies piedzīvot kaut vai oranžajā to jocīgo sajūtu, kad kāds paziņu lokā pa retam (3x tfu!) aiziet bojā, bet paliek “dzīvs” viņa profils, pavisam neseni ieraksti dienasgrāmatā, fotogrāfijas u.c. Kamēr radi un draugi, ja vispār to kāds iedomājas izdarīt, pārliecina administrāciju, ka cilvēka patiešām vairs nav, tas kā spoks turpina saņemt vēstules, dažādus vērtējumus, rakstu un foto komentārus u.c. Tikai biedējoši klusē. Vēl no kāda portāla, kam pats sen esi aizmirsis paroli, atnāk atgādinājums par šī cilvēka dzimšanas dienu.
Ņemot vērā, cik aktīvi mēs šai laikmetā reģistrējamies visdažādākajos portālos un piesakāmies uz visādām e-akcijām, un veidojam paši savus blogus (īpaši “mūžīgajās” bezmaksas vietnēs) – top reizē baisi un interesanti, kā tad būs, kad notiks pirmās izteiktās web 2.0 paaudzes nomaiņa un internetā parādīsies desmitiem tūkstošu šādu “spoku”.
Sep 082009
Sakiet, vai vārds “amorāls” ir cēlies no vārda “amore”? Tas brīnišķi atvieglotu dzīvi.
Jul 192009
Nekādi nevaru saprast, vai man visa dzīve ir vēl priekšā vai jau pakaļā.
Mar 182009
Tikai filmās kognitīvās disonanses plosīta galvenā varoņa tuvumā parādās citi personāži, kas izprot viņa sarežģīto iekšējo pasauli un palīdz atturēties no galēja pagrimuma. Dzīvē tādi ļautiņi biežāk iet bojā nepamanīti.
Mar 172009
Filma “Стиляги”. Piecdesmitie gadi Krievijā, kur zeļ konflikts starp komjauniešiem un tiem, kas negrib būt tādi, kā visi… Vairāk džeza mūzikls kā filma, nereti pārspīlēts un pat smieklīgs, taču kopvērtējumā tomēr vairāk iesaku noskatīties, nekā neskatīties. Ir lieliskas epizodes, kuras pašas par sevi veselas filmas vērtas. Notikumu centrā ir komjaunietis ar dīvainu vārdu – Mels, kas it kā padomju jauneklim liekas īsti nepiestāvam, taču filmas gaitā tiek atklāts, kāpēc tas tā. Mels nejauši atklāj, cik brīnumaina var būt dzīve, ja cilvēks spēj izrauties no sistēmas – taču diemžēl ne viss vienmēr notiek tā, kā gribētu jaunieša sirds; dzīves realitāte aumež ienes savas korekcijas. Jūsu uzmanībai – viena no lieliskajām epizodēm filmā (pamatā izmantota Butusova dziesma un pinkfloidiskas noskaņas).