WhiteRabbit

Bērnībā mēs ar Klāva dēlu Matīsu darījām visu, lai iebalsotu šo dziesmu RBS-TV topa pirmajā vietā (tai laikā tas bija veicams vien ar gliemežpastu). Un izdevās ar.

Kaip perkūnas iš giedro dangaus klube “Hamlets” buvo dovana nuo viena svečias – teatra draugas Alfreds Paulausks dainavo… Eh, lietuviešu valodas eksāmens manā dzīvē ir bijis, bet jau pirms krietna gadu skaita, tamdēļ, par gramatiku drošs nebūdams, turpināšu vietējā mēlē.

Redziet, ganos es visai bieži improvizācijas teātra klubā “Hamlets”. Un vakar minētajā klubā Ziemassvētku izrādes ietvaros uz skatuves uzkāpa mūsu nacionālais kaimiņš iz Lietuvas puses – Alfrēds Paulausks ar kādas slavenas latvju dziesmas koverversiju lietuviešu valodā. Te nu tad Jums arīdzan to piedāvāju:

Un tāpat vien, tekstuālai salīdzināšanai un pašu priekam – lai Jums tiek arī oriģinālizpildījums:

Sagribējās pēkšņi apkopot vienā ierakstā tās dziesmas un atmiņas par konkrētiem mūzikas nozares māksliniekam, kas  līdz šim brīdim daudz nozīmējušas. Neba nu kādi specifiski iemesli būtu radušies vai nostaļģija – tāpat vien, bez redzama iemesla. Un lasītājiem ar’ noderēs, vismaz tai daļai, kas mēģina mani iepazīt kā cilvēku, pamatojoties uz dažnedažādiem dzīves faktiem. Lūdzu, te būs kārtējie. Ar visiem uzskates videomateriāliem.

Read more…

Šodien ievēroju pasaules plašajā tīmeklī klejojam 2009. gada versiju Ievas Akurāteres dziesmai “Manai tautai”, kas savulaik bija latviešu Atmodas himna. Neko sliktu nedomādams par projekta autoriem (iz kuriem daļa ir arī manis paša paziņu lokā) – piemēram, idejas galveno autoru, ORB.lv redaktoru Mārtiņu Otto, producentu Tomu Grēviņu un citām vietējām slavenībām, – un saņemdams šeit patiesi kvalitatīvu darbu, tomēr nespēju to pieņemt, tā man godīgi jāatzīst. Rodas teju alerģiska pretreakcija.

Dziesmas jaunais sniegums ir lielisks. Un tomēr ir sajūta, ka tam pazudis īsti emocionālais fons, kas piemita šai dziesmai – Tā Laika Tās Sajūtas. Droši vien emocionālā piesaiste jaunajai dziesmai paliks ar patreizējo laiku, kad tauta tiek aicināta vēlreiz atmosties, un to dziedās tie, kas 1988. gadā vēl nemācēja runāt vai pat nebija dzimuši. Noslīpētas emocijas noslīpētā dziesmā noslīpētam laikam, kad noslīpēti PR speciālisti aicina noslīpētu tautiņu uz noslīpētu atmodu…

Lūk, “jaunā” dziesma, lūk, arī “vecā”. Domājiet paši.

Droši vien tas nebūs nekāds pārsteigums, ja teikšu, ka Greisas Slikas dziesma “White Rabbit” ir manai sirdij viena no vistuvākajām kompozīcijām? Tātad, saku – tā ir. Un Jūs turpināt strādāt, it kā nekas nebūtu bijis.

Minētā meitene – Grace Slick (pilnā vārdā Greisa Barneta Vinga) šo dziesmu rakstīja savai grupai “The Great Society”, taču izpildīt to paguva tikai pāris reizes bez sevišķas nozīmes, un grupa jau tuvākajos mēnešos izjuka. Greisa tomēr neiemeta plinti krūmos, bet nodibināja citu grupu, kura tieši ar šo dziesmu (bet pēc tam, bez šaubām, arī ar citām) kļuva ļoti slavena un nozīmīga uz tā laika psihodēliskā roka skatuves un izcēlās arī leģendārā Vudstokas festivāla laikā. Protams, es runāju par “Jefferson Airplane”.

Read more…

Priekš kāda laiciņa rīkoju tādu kā tautas akciju “Uzdod jautājumu Džerijam”, kuras ietvaros man visu ko varēja pajautāt, uz ko es solījos atbildēt šai blogā. Protams, ka pēc tam noslinkoju un neko tā arī neuzrakstīju, hehe. Bet arīdzan jautājumu, jāteic, tādu īsti interesantu un aizraujošu nebija. Taču, izlasījis pirmo no Cirveļa – “Vai pietiekami alkohola krājumi mājās tev rada drošības sajūtu?”, – atcerējos, ka tā arī neesmu taču Jums izstāstījis slaveno Teiksmu par slaveno Ledusskapi. Te nu tā būs, re.

Read more…

Varbūt es par daudz pēdējās dienās aizraujos ar šī notikuma aprakstīšanu. Taču tā jau ir, kad paša dzīvē kādu brīdi nekas īsti nenotiek, bet emociju kāre tomēr eksistē, jāmeklē alternatīvas. Lūk, viena no tām. Pastāstīšu Jums nedaudz vairāk par Jāņa un Agates kāzām, šoreiz aizkadrā notikušo.

Read more…