savā starpā kopotie raksti
Diez vai Kerols nojauta, ka Alise sekos Baltajam Trusim ar RSS palīdzību...
Kā jau tas daudzus gadus parasts, 4. maijā – Latvijas Neatkarības deklarācijas atjaunošanas gadadienā – devos uzvilkt valsts karogu kādā no iemīļotajām “smailēm”. Precīzāk, uz kādas pamestas ēkas jumta. Šoreiz līdzbraucējos devās ļaudis, kas ikdienā darbojas kā Juglas suņu patversmes brīvprātīgie aktīvisti.
No sirds samocījos pirmdien iz tam, ka dažādu iemeslu dēļ nesanāca realizēt nu jau par tradīciju kļuvušo Latvijas karoga uzvilkšanu kādā no pilsētvidē rodamajiem augstumiem. Tīk man atdzīvināt graustu pelēktoņu ainavu, piejaucot tai valsts karoga karmīnsarkano toni. Heraldiķi skaidro, ka sarkanā krāsa šai karogā simbolizē drosmi un varonību, bet baltā – cēlumu un atklātību. Vērojot valstī notiekošo, gan brīžiem liekas, ka tādas karoga krāsas ir nu jau nepelnītas… Taču tautas gudrība vēsta, ka cerība mirst pēdējā. Ja kas, vēl arvien pieķeru sevi, ka ceru uz labo cilvēkos, sasodīts.
Fotogrāfijas iz urbantrip.lv hroniku dzīlēm
