Šis gan ir pavecs raksts, ko tiku saveidojis un vairākkārt publicējis vēl 2008. gada pavasarī – īsi pēc neveiksmīgā “stacijas flešmoba” Rīgā. Bet pēdējos mēnešos attiecīgā tēma kļuvusi atkal tik populāra, ka nenoturos, neielicis rakstu arī šajā blogā. Lai nepazūd.
Problēma slēpjas faktā, ka pēdējo gadu gaitā Latvijā arvien populārāks top vārdiņš „flashmob” – taču tikai vārdiņš. Jo akcijas, kas to pavada, nebūt nav nosaukumam adekvātas. Latvieši turpina spītīgi saukt par flashmob visu, IZŅEMOT flashmob.
Pirms kādas stundas vai nedaudz ilgāka laika Vecrīgu satrauca interesants notikums. Laukumā pretī Hotel de Rome, kur vēl pirms īsa mirkļa viss bija tik mierīgs un tukšs, cik vien Vecrīgā ap šādu laiku var būt mierīgs un tukšs – bet jau pēc dažām sekundēm skanēja skaļa mūzika un dejoja vairāki desmiti cilvēku.