Sen zināms, ka Latvijā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas – latviešu un krievu. Un ja tas ir novērojams pat oficiālajos medijos, tad ko tur vairs runāt par daudz personiskākiem izpausmes līdzekļiem, tādiem kā blogi…

Nule pārdomās iegrimis, biju spiests secināt – lai arī pašam liekas, ka nerimtīgi blogoju, patiesībā paša domu un darbu līmenī esmu atstājis šo darbības atzaru novārtā. Līdz šim bija sajūta, ka blogoju itin bieži – bet tomēr tas viss vairāk notiek saistībā ar profesionālo, korporatīvo un pārliecības veicināto NVO līmeņa (…)

“Visi vēlas progresu. Bet, ja Tu esi uz nepareizā ceļa, tad progress nenozīmē neko citu kā apgriezties par 180 grādiem un doties atpakaļ uz pareizā ceļa sākumu… Šādā gadījumā tas, kurš pirmais griežas apkārt, ir visprogresīvākais.” Tā pirms krietna laiciņa teica īru akadēmiķis un literāts Klaivs S. Lūiss. Šobrīd saprotu (…)

Reizēm domāju – ko es īsti daru ar šo Baltā Truša blogu, kam tas domāts un kādiem mērķiem seko. Zinu, ka pašam tīk rakstīt visdažādākās lietas, ij nopietnas, ij ne pārāk tuvas ikdienas skarbajai realitātei. Reizēm tie ir fragmenti no akadēmiskiem darbiem, reizēm tīrās muļķības. Retumis top pa kādam reklāmrakstam, (…)