Šodien gadījās kā fotogrāfam apmeklēt interesantas grāmatas prezentāciju. “Brīves buramvārdus meklējot” ir 1988. gada Latvijas Tautas Frontes lektoru konferences oriģināltekstu apkopojums, turklāt satur absolūti autentisku materiālu – kam par pierādījumu kalpo arī grāmatai pievienotais kompaktdisks ar runu ierakstiem. Runā, ka pārdošanā šī grāmata būšot kaut kad maija otrajā pusē, ja nemaldos. Man, par laimi, jau tagad tika eksemplāriņš ar krājuma sastādītāja autogrāfu, heh. Piedāvāju Jūsu uzmanībai dažus fotomirkļus.
Stendzenieka pirksts
Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.
Manai tautai
Šodien ievēroju pasaules plašajā tīmeklī klejojam 2009. gada versiju Ievas Akurāteres dziesmai “Manai tautai”, kas savulaik bija latviešu Atmodas himna. Neko sliktu nedomādams par projekta autoriem (iz kuriem daļa ir arī manis paša paziņu lokā) – piemēram, idejas galveno autoru, ORB.lv redaktoru Mārtiņu Otto, producentu Tomu Grēviņu un citām vietējām slavenībām, – un saņemdams šeit patiesi kvalitatīvu darbu, tomēr nespēju to pieņemt, tā man godīgi jāatzīst. Rodas teju alerģiska pretreakcija.
Dziesmas jaunais sniegums ir lielisks. Un tomēr ir sajūta, ka tam pazudis īsti emocionālais fons, kas piemita šai dziesmai – Tā Laika Tās Sajūtas. Droši vien emocionālā piesaiste jaunajai dziesmai paliks ar patreizējo laiku, kad tauta tiek aicināta vēlreiz atmosties, un to dziedās tie, kas 1988. gadā vēl nemācēja runāt vai pat nebija dzimuši. Noslīpētas emocijas noslīpētā dziesmā noslīpētam laikam, kad noslīpēti PR speciālisti aicina noslīpētu tautiņu uz noslīpētu atmodu…
Lūk, “jaunā” dziesma, lūk, arī “vecā”. Domājiet paši.
