WhiteRabbit

Nesen draugs Andža mani pierunāja apmeklēt filmu “Iron Man 2″. Pat biļeti uzdāvināja. Spriedums – nekādas sevišķas intelekta spozmes, bet kā popcorn movie vienkārši ideāls gabals. Skatāms tikai un vienīgi kinoteātrī draugu pulkā. Kā maza rozīnīte – Mikijs Rurks sev ļoti piestāvošā tēlā.

Skatījos filmu, starp citu, kinoteātrī “Cinamon”, kur nācās sastapties arīdzan ar ļoti interesantu roku žāvējamo agregātu – tā radītā gaisa plūsma ir tik spēcīga, ka pat nepaspēj nožāvēt rokas, bet vienkārši iepūš ūdeni klienta piedurknēs, hehe. Plaša spektra sajūtas garantētas.

Atgriežoties mājās, acīm vērās vēl cita pārdomas raisoša ainiņa. Pēdējā laikā gan esmu jau pieradis, ka pa vakariem pie mājām vienmēr stāv liels, melns apbedīšanas kantora katafalks, kurā skan disko mūzika un bučojas jauns pārītis. Puisis strādā attiecīgajā iestādē un pa vakariem brauc ciemos pie mīļotās, kura dzīvo ar mani vienā mājā.

Jautrības manā dzīvē, kā redzat, netrūkst.

P.S. savā ziņā šim ierakstam tā murgainajā tēmā varētu būt adekvāta arī nesen uzķertā telefonbilde – netālu no Preses nama.

Nereti man traki pietrūkst šo sirdsskaidro, laikmeta liekulīgās morāles nevažoto ļautiņu iz manām kādreizējām psiholoģijas studenta gaitām. Tagad nākas konstatēt, ka neklātienes studijās afiliācija ir maz realizējama…

bildīte iz 2004. gada rudens (Andris, Ita)

- Puisīt, tu esi stulbs vai izliecies?
- Neesmu es izliecies!
Ak, bet mums šoreiz tomēr izdevās gan pastulboties, gan izliekties reizē – kārtējās sfēriskās izklaides ietvaros.

Varbūt es par daudz pēdējās dienās aizraujos ar šī notikuma aprakstīšanu. Taču tā jau ir, kad paša dzīvē kādu brīdi nekas īsti nenotiek, bet emociju kāre tomēr eksistē, jāmeklē alternatīvas. Lūk, viena no tām. Pastāstīšu Jums nedaudz vairāk par Jāņa un Agates kāzām, šoreiz aizkadrā notikušo.

Read more…

..jeb Vēl Viens Veltījums. Jūs taču atceraties, vēl nesen es vēstīju, ka mans ilggadējais draugs Mintons taisās precēt brīnišķo Agati – un nu tas patiesi ir noticis. Traki daudz ir sabildēts, ar iegūto materiālu man nāksies darboties vēl vairākas dienas, taču tādu pavisam sīku ieskatiņu gribu Jums tomēr svaigi sniegt, hehe. Te nu tas ir. Ar domu, šī ieraksta turpinājumā.

Read more…

Ak, šis būs tikai tāds mazītiņš nieka sīkumiņš, salīdzinot ar Līgo’06 vai pat Līgo’07 aprakstiem. Varētu pat teikt, ka pieminu šo pasākumu vien tāpēc, lai ievērotu hronoloģiju – jo noteikti pietiekami plaši vēlāk centīšos uzrakstīt par šī gada pasākumu, kas jau atkal notiks tai pašā vietā un, protams, laikā. Jo raugi, šim klāt atkal nāk interesanta jubileja – 33 gadi Lienītei.

Bet atgriezīsimies pie tēmas – viņgada pasākums pagāja tādā kā mežonīgo Rietumu garā. Tas ir, visprecīzāk to varētu raksturot divi vārdi: “pokeris” un “viskijs”. Tā nu sanāca, ka šoreiz bija daudz savstarpēji vēl īsti nepazīstamu ļautiņu, tamdēļ pirmās dienas vakarā un nākamās rītā mēs to vien darījām kā vārījāmies savā sulā, daudz laika veltīdami abu iepriekšminēto raksturlielumu pielietošanai.

Read more…

Grūti pateikt, vai par šo pasākumu man būs tik daudz stāstīt kā par iepriekšējo. Neba gan tāpēc, ka notikumu vai iespaidu būtu bijis mazāk, bet tīri cilvēciska kūtruma dēļ, kas licis daudzus no tiem piemirst, no dienas uz dienu atliekot stāsta rakstīšanu. Un tā jau vienmēr. Būs turpmāk, sieviešu kārtas pavadoni uz Līgo svētkiem izvēloties, kā obligāta prasība jāuzstāda sekretāres diploms.

Nu, nekas. Toties ir kāds strēķītis bilžu, ko Jums parādīt. Iespējams, vismaz niecīga daļiņa pasākuma noskaņu tādējādi Jums tiks. Skat, jau pirmajā bildē atkal trāpījies pastāvīgais mans “Līgo cīņu” biedrs Andža. Izskatās ar dzīvi apmierināts, vai ne?

Katrā ziņā, arī šis pasākums bija vairākdienu sparīgas līgošanas maratons, kas norisinājās turpat, kur iepriešējais – ciemos lauku fazendā pie Zagorska & Co. Dalībnieku šoreiz gan bija kopumā mazāk, jo izpalika viņgada skaļais svētku ievads – apaļā Lienes jubileja. Taču mēs no tā klusāki vis netikām gan.

Read more…