Kāpēc Latvijas sabiedrība necīnās

Posted on 25th November 2011 in rakstu darbi

Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Click here to read more.. »

Tupeņu mārketings

Posted on 13th June 2011 in bildes, rakstu darbi

Harmoniskā, dabiskā vidē tapusi pārtika ir sevišķais modernās cilvēces „klikšķis” – īpaši šobrīd, kad beidzot esam tikuši pāri tai robežai, aiz kuras zemes resursi jau iet mazumā. Kopš 2010. gada 22. augusta rīta mēs visi kopā esam sākuši patērēt vairāk, nekā planēta spēj nodrošināt. Bet ne par to stāsts. Click here to read more.. »

Ļeva Cūciņa lielā diena

Posted on 5th October 2010 in bildes, rakstu darbi

Arturs Mednis un var priecīgi sist plaukstiņas. Jau kuro gadu Rīgas Zoodārzs oktobrī organizē interesantu akciju – tā sauktās Dzīvnieku dienas, kurā dažs labs cilvēciņš var aktivizēt savu iekšējo lopu, hehe. Vai drīzāk ārēji labi redzamo, kas paslēpies viņa personvārdā. Tā arī šī gada 9. un 10. oktobrī Zoodārzu par puscenu varēs apmeklēt cilvēki, kuru vārds vai uzvārds satur kāda dzīvnieka nosaukumu (cik noprotams, jebkurā valodā). Pilnīgi bez maksas tikt iekšā iespēja ir tiem, kuriem šāds nosaukums sastopams gan vārdā, gan uzvārdā, taču tas esot liels retums (es gan pazīstu pāris cilvēkus, kurus šāda laime tomēr varētu piemeklēt).

Tīri vai žēl, ka populāru multeņu dzīvnieku vārdi neskaitās. Citādi es arī priecīgs varētu vīkšīties Mežaparka virzienā, bet nu nekā. Taču šī ieraksta pirmais teikums gan paliek spēkā – Zoodārza darbinieku apkopotā statistika liecina, ka trakoti populāra akcijas apmeklētāju vidū esot dažādu putnu sugu nosaukumu klātbūtne personvārdos.

Pārdomas par svarīgo

Posted on 18th August 2010 in rakstu darbi

Kā varbūt daži no Jums jau zina, bet daudzi nemaz tomēr nezina, es pēc ilgāka laika pārdomām esmu izlolojis senu ideju un saveidojis mini-portālu kā veltījumu sociāldemokrātiem – tas radies no manām sabiedriski politiskajām gaitām, kurās es, laikam ejot, esmu ļoti iemīlējis šo cilvēku aktivitātes un ideju daļu. Pirms dažiem gadiem sanāca arī pabraukāt pa pasauli, satikties ar cilvēkiem no visdažādāko valstu sociāldemokrātiem – un ne tikai nopietnajos kongresos, bet arī “vienkāršajā dzīvē”, iepazīties ar šo cilvēku domāšanu, vērtībām. Godīgi teikšu, bez tām emocijām, ko guvu šo tikšanos reizēs, man šobrīd dzīvot būtu daudz, daudz grūtāk. Pats nu jau 10 gadus esmu sociāldemokrātu partijas biedrs Latvijā, taču šeit ir daudz grūtāk sajust tādu atdevi idejai, kāda vērojama citvalstu organizācijās – jo nav daudz īstu sabiedroto, arī partijas  un to vadības reizēm ir dīvainas… Domājams, man nav jāstāsta, kādi ir latvieši, kad runa ir par sabiedrisko aktivitāti – ir daudz pozitīvu izņēmumu, taču tik un tā stipri par maz. Grūti reizēm vienkārši neatmest visam ar roku, sasodīti grūti.

Ieraksta sākumā minētā ideja izveidojās kā mans “komentārs” tam sviestam, ko par politiku nereti dēvē Latvijas “partijas”. Mana vēlme bija izveidot sociāldemokrātiska rakstura interneta lapu, kur varētu publicēt dažādus vēsturiskus materiālus par sociāldemokrātiem Latvijā un pasaulē, parādīt šīs idejas attīstību bez partiju un citu grupējumu konteksta. Pateicoties tam, ka pēdējos gados ir izveidojusies ļoti smaga un man personīgi diezgan nepieņemama situācija ar vietējiem sociāldemokrātiem, nolēmu idejai pievienot arī laicīgo elementu – tas ir, publicēt vispār sociāldemokrātiem svarīgas ziņas, domas, viedokļus. Un pats galvenais – pēc iespējas izvairīties no partiju reklāmas, PR veču sastādītiem spalvu spodrināšanas rakstiem utt. Kas no tā ir sanācis, pagaidām grūti spriest – jo mini-portāliņš Kreisie.LV nav apmaksāts pasākums, to veidoju pārsvarā es uz savu iniciatīvu brīvajā laikā un ar tām iespējām, kas man ir – neesmu ne profesionāls programmists, ne tulks, ne…. Šobrīd esmu atradis arī dažus idejiskos domubiedrus, kas cenšas palīdzēt.

Šobrīd šādā improvizētā “redakcijas” sastāvā esam sākuši akciju, kas atbilst sociāldemokrātu idejām. Vācam pagaidām elektroniskos parakstus par progresīvās nodokļu sistēmas ieviešanu Latvijā. Tā mēs gribam arī paši redzēt, vai idejai Latvijā ir – vai varbūt nemaz nav atbalsta. Aicinu arī Jūs izlasīt informāciju par šo akciju un varbūt atbalstīt, ja tas atbilst Jūsu domām un pārliecībai. Akcija nav saskaņota ne ar vienu partiju vai citādu organizāciju, tā ir mūsu pašu iniciatīva – tāpēc arī Jūsu paraksts nebūs kā atbalsts kādam politiskam spēkam, bet gan tieši pašai idejai.

Informācija par akciju: http://kreisie.lv/?p=661
Petīcijas teksts un parakstu forma: http://kreisie.lv/paraksties/

Paldies, ka izlasījāt!

Stendzenieka pirksts

Posted on 20th February 2010 in dažādi

Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.

4ATA

Kas īsti ir flashmob?

Posted on 30th October 2009 in rakstu darbi

Šis gan ir pavecs raksts, ko tiku saveidojis un vairākkārt publicējis vēl 2008. gada pavasarī – īsi pēc neveiksmīgā “stacijas flešmoba” Rīgā. Bet pēdējos mēnešos attiecīgā tēma kļuvusi atkal tik populāra, ka nenoturos, neielicis rakstu arī šajā blogā. Lai nepazūd.

Problēma slēpjas faktā, ka pēdējo gadu gaitā Latvijā arvien populārāks top vārdiņš „flashmob” – taču tikai vārdiņš. Jo akcijas, kas to pavada, nebūt nav nosaukumam adekvātas. Latvieši turpina spītīgi saukt par flashmob visu, IZŅEMOT flashmob.

Click here to read more.. »

Tele2 un meteorīts

Posted on 26th October 2009 in rakstu darbi

Vakar es par to jokoju – un šodien smejos vēl vairāk. Traki jauki, ka Latvijas reklāmistiem ir arī humora izjūta, ne tikai lielummānija (kā dažiem, kas politiķus ceļ debesīs ar autopacēlājiem un sludina par mesijām).

Notikušais tūdaļ radīja asociāciju ar bērnībā tik mīļajiem Džeka Londona stāstiem par diviem draugiem “zelta drudža” pārņemtajā Klondaikā – Smouku un Mazo. Vienā no cikla pastāstiem par “Tralā ciemu” draugi, atriebdami pret viņiem nostrādātu jociņu, visai pamatīgi savukārt izmuļķoja zeltraču nometnes iedzīvotājus, likdami tiem noticēt milzu bagātību atrašanai, skriet cauri sniegam un vētrai uz iedomāto brīnumu. Un re, pēc akcijas zeltrači bija nokaunējušies, bet reizē uzjautrināti par šo izmuļķošanu, un paši atzina, ka sen to pelnījuši, jo pirms tam palaidušies gara kūtrumā un visādi citādi izlaidušies.

Bet re, latvieši gan savas vājās vietas atzīt nemāk… Un pasmaidīt paši par sevi, kā zināms, ne tik. Diemžēl. Nedaudz vairāk pašironijas šai laikmetā mums lieti noderētu.

P.S. Tele2 kampaņas autoriem no manis – vislielākā atzinība.