Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Click here to read more.. »
Tupeņu mārketings
Harmoniskā, dabiskā vidē tapusi pārtika ir sevišķais modernās cilvēces „klikšķis” – īpaši šobrīd, kad beidzot esam tikuši pāri tai robežai, aiz kuras zemes resursi jau iet mazumā. Kopš 2010. gada 22. augusta rīta mēs visi kopā esam sākuši patērēt vairāk, nekā planēta spēj nodrošināt. Bet ne par to stāsts. Click here to read more.. »
Ļeva Cūciņa lielā diena
Arturs Mednis un var priecīgi sist plaukstiņas. Jau kuro gadu Rīgas Zoodārzs oktobrī organizē interesantu akciju – tā sauktās Dzīvnieku dienas, kurā dažs labs cilvēciņš var aktivizēt savu iekšējo lopu, hehe. Vai drīzāk ārēji labi redzamo, kas paslēpies viņa personvārdā. Tā arī šī gada 9. un 10. oktobrī Zoodārzu par puscenu varēs apmeklēt cilvēki, kuru vārds vai uzvārds satur kāda dzīvnieka nosaukumu (cik noprotams, jebkurā valodā). Pilnīgi bez maksas tikt iekšā iespēja ir tiem, kuriem šāds nosaukums sastopams gan vārdā, gan uzvārdā, taču tas esot liels retums (es gan pazīstu pāris cilvēkus, kurus šāda laime tomēr varētu piemeklēt).
Tīri vai žēl, ka populāru multeņu dzīvnieku vārdi neskaitās. Citādi es arī priecīgs varētu vīkšīties Mežaparka virzienā, bet nu nekā. Taču šī ieraksta pirmais teikums gan paliek spēkā – Zoodārza darbinieku apkopotā statistika liecina, ka trakoti populāra akcijas apmeklētāju vidū esot dažādu putnu sugu nosaukumu klātbūtne personvārdos.

Stendzenieka pirksts
Tā noteikti atkal ir Stendzenieka akcija. Pirms vēlēšanām izrādīsies, ka Neo no “Ceturtās atmodas tautas armijas” (4ATA) ir Šlesers.

Kas īsti ir flashmob?
Šis gan ir pavecs raksts, ko tiku saveidojis un vairākkārt publicējis vēl 2008. gada pavasarī – īsi pēc neveiksmīgā “stacijas flešmoba” Rīgā. Bet pēdējos mēnešos attiecīgā tēma kļuvusi atkal tik populāra, ka nenoturos, neielicis rakstu arī šajā blogā. Lai nepazūd.
Problēma slēpjas faktā, ka pēdējo gadu gaitā Latvijā arvien populārāks top vārdiņš „flashmob” – taču tikai vārdiņš. Jo akcijas, kas to pavada, nebūt nav nosaukumam adekvātas. Latvieši turpina spītīgi saukt par flashmob visu, IZŅEMOT flashmob.
Tele2 un meteorīts
Vakar es par to jokoju – un šodien smejos vēl vairāk. Traki jauki, ka Latvijas reklāmistiem ir arī humora izjūta, ne tikai lielummānija (kā dažiem, kas politiķus ceļ debesīs ar autopacēlājiem un sludina par mesijām).
Notikušais tūdaļ radīja asociāciju ar bērnībā tik mīļajiem Džeka Londona stāstiem par diviem draugiem “zelta drudža” pārņemtajā Klondaikā – Smouku un Mazo. Vienā no cikla pastāstiem par “Tralā ciemu” draugi, atriebdami pret viņiem nostrādātu jociņu, visai pamatīgi savukārt izmuļķoja zeltraču nometnes iedzīvotājus, likdami tiem noticēt milzu bagātību atrašanai, skriet cauri sniegam un vētrai uz iedomāto brīnumu. Un re, pēc akcijas zeltrači bija nokaunējušies, bet reizē uzjautrināti par šo izmuļķošanu, un paši atzina, ka sen to pelnījuši, jo pirms tam palaidušies gara kūtrumā un visādi citādi izlaidušies.
Bet re, latvieši gan savas vājās vietas atzīt nemāk… Un pasmaidīt paši par sevi, kā zināms, ne tik. Diemžēl. Nedaudz vairāk pašironijas šai laikmetā mums lieti noderētu.
P.S. Tele2 kampaņas autoriem no manis – vislielākā atzinība.
















