Viņnakt uznāca kāre klausīties dažādu gadu “Eirovīzijas” konkursa uzvarētājdziesmas. Un nebūt ne pirmo reizi, hehe. Patiesību sakot, cenšos norobežoties no tā “principa”, pēc kura ļaudis nereti mēdz zākāt visus šī konkursa dalībniekus kā “nekvalitatīvās mūzikas” pārstāvjus utt. Par pašu pasākumu kā tādu arī neesmu sevišķi augstās domās, tomēr tajā pieteiktie darbi bieži vien izrādās diezgan interesanti un vismaz manai – vienkārša klausītāja, nevis profesionāla mūzikas kritiķa ausij ļoti tīkami. Continue reading »
Šis raksts pilnīgi noteikti satur diskriminācijas un ciniska humora pazīmes – un par to nu esat brīdināts, he.
Vakar pamatīgā ļaužu pulkā svinējām kādu vārda dienu – un starp daudzajām jautrajām virtuves sarunām, kā jau tagad pieņemts, paspējām krietni apsmiet arī dažādu jauno kustību un sociālo mediju tēmu. Re, te būs viena no procesā dzimušajām shēmām.
Spēle “GeoBomzings”
Apstākļi: tusiņš. Virs daudzdzīvokļu mājas pagalma no loga virzienā uz leju tiek izvietota noteikta diametra caurule, kuras ārējais gals ir kustināms attiecībā pret daļēji fiksētu iekšējo. Pa cauruli, to vienlaikus kustinot, dažādos laika posmos tiek slidinātas tukšās pudeles, kas attiecīgi novietojas dažādos pagalma stūros. Tiklīdz tas ir noticis, katras pudeles novietojuma dati tiek publicēti Twitter un Facebook.
Tai pat laikā mikrorajonu bibliotēkās un citos bezmaksas interneta pieejas vietās uzturas personas bez noteiktas dzīvesvietas un iztikas līdzekļiem, kas šo informāciju lasa un dodas uzmeklēt pudeles, lai tās nodotu stikla taras pieņemšanas punktos un saņemtu materiālu atlīdzību.
Protams, lai piekļūtu datiem, notiek sīva konkurence par vietu pie bibliotēku datoriem, kas no valsts statistiķiem tiek iztulkots kā zinību kāre. Tiek secināts, ka vienkāršo iedzīvotāju vidū pieaugusi interese par zināšanām, atnāk izglītības ministrs Roberts Ķīlis un visus nopelnus pieraksta sev.
Fin.
Nesen mēģināju tā rāmi un bez emocijām pasmadzeņot, kāpēc gan vietējā sabiedrība tik vāji iestājas par savām tiesībām, kaut iemeslu mums dažubrīd būtu pat vairāk kā dažai karstu protestu zemei. Protams, bez emocijām tomēr nesanāca, taču pāris interesantas domas, ar kurām gribētu arī dalīties, tomēr procesā radās. Continue reading »
Varētu likties, ka virsrakstā minētais ir kāds nirvānai līdzīgs stāvoklis, bet nē – tā ir valsts Āfrikā, pasaulē visvairāk pazīstama kā viena no lielākajām dimantu ieguves vietām. Tomēr ir arī kāds fakts, ko dimantu kārie ļaudis visbiežāk piemirst – šajā valstiņā mīt arī cilvēki, turklāt vietumis pat ļoti interesanti, talantīgi cilvēki, kuri rod dzīvesprieku un laimi tik vienkāršos veidos, kādos mēs jau sen vairs to neprotam… Lūk, esmu atlasījis dažus video, ar kuriem vēlos padalīties arī Jūsu pusē monitoriem. Continue reading »
Baltajam trusim gluži piedienīgs vaļasprieks liekas esam tējas patērēšana jebkuros daudzumos, vai ne? Nenoliegšu, tā upuris es patiešām esmu. Nevarētu gan apgalvot, ka esmu dēļ tā kļuvis par dižu tējas šķirņu pazinēju un kvalitātes ekspertu, nepavisam nē. Taču esmu vidusmēra latvietis, tāpēc viedoklis man tik un tā ir, hehe. Continue reading »
Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”). Continue reading »
Ceļojumā pārlasīju savai sirdij un prātam tuvāko kiberfantastikas gabalu – ukraiņa Sergeja Lukjanenko “Atspulgu labirintu”. Kādreiz tiku pasācis to tulkot, tomēr nobijos no apjoma – turklāt pašam taču tik un tā visvairāk tīk to lasīt krievu mēlē. Bet sevišķi tuvs tas tapis stāstā ietvertās filozofijas dēļ, kamdēļ pārlasīts jau vairākas reizes. Nav brīnums – autors pēc izglītības ir psihiatrs un profesionāli darbojas kā psihologs, rakstot vairāk hobijam. Vairākas viņa grāmatas ir manā “zelta plauktiņā”. Lūk, pāris citātu no minētā darba manā tulkojumā:
“Psiholoģija, saskaņā ar vispārpieņemto, ir ārkārtīgi vienkārša zinātne. Cilvēki, kas nespēj patstāvīgi iedzīt sienā naglu vai sarīmēt pāris rindiņas, ne mirkli nešaubās par savu spēju saprast – un tiesāt citus.”
“Mēs esam virtuālo pasauli pārvērtuši par reālās dzīves parodiju. Bet parodijas nemēdz būt labākas par oriģināliem. Tām ir cits uzdevums – izsmiet, parādīt pirmavota neveiklību un bezjēdzību. Bet mēs nespējam izmainīt pasauli. Un tāpēc šai parodijai ir atņemta jēga. Tā nav rāviens uz priekšu, bet tikai solis sāņus.”
► Darbu kopumā var izlasīt, piemēram, te: Лабиринт отражений