Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”). Click here to read more.. »
E-psiholoģija un citas blēņas
Ceļojumā pārlasīju savai sirdij un prātam tuvāko kiberfantastikas gabalu – ukraiņa Sergeja Lukjanenko “Atspulgu labirintu”. Kādreiz tiku pasācis to tulkot, tomēr nobijos no apjoma – turklāt pašam taču tik un tā visvairāk tīk to lasīt krievu mēlē. Bet sevišķi tuvs tas tapis stāstā ietvertās filozofijas dēļ, kamdēļ pārlasīts jau vairākas reizes. Nav brīnums – autors pēc izglītības ir psihiatrs un profesionāli darbojas kā psihologs, rakstot vairāk hobijam. Vairākas viņa grāmatas ir manā “zelta plauktiņā”. Lūk, pāris citātu no minētā darba manā tulkojumā:
“Psiholoģija, saskaņā ar vispārpieņemto, ir ārkārtīgi vienkārša zinātne. Cilvēki, kas nespēj patstāvīgi iedzīt sienā naglu vai sarīmēt pāris rindiņas, ne mirkli nešaubās par savu spēju saprast – un tiesāt citus.”
“Mēs esam virtuālo pasauli pārvērtuši par reālās dzīves parodiju. Bet parodijas nemēdz būt labākas par oriģināliem. Tām ir cits uzdevums – izsmiet, parādīt pirmavota neveiklību un bezjēdzību. Bet mēs nespējam izmainīt pasauli. Un tāpēc šai parodijai ir atņemta jēga. Tā nav rāviens uz priekšu, bet tikai solis sāņus.”
► Darbu kopumā var izlasīt, piemēram, te: Лабиринт отражений
Blondā kuce
Kā tai latvju dziesmā teikts – suns sunim suņa draugs. Un ne tikai, hehe. Esot Lietuvā, Karloss nekādi nebija atraujams no šīs gaiši mālētās lietuviešu suņmeitenes – izņemot pa kādam brīdim, kad vajadzēja uzmanīties, lai neuzklūp kāds neuzvedīgs brūnmilzis no tās pašas kārtas, kas tā vien tīkoja pārkost mūsu romeo uz pusēm.
Varētu pat pasmieties, cik precīzi dzīvnieki neviļus atspoguļo cilvēku pasauli (nu jā, lopiņi jau vien esam). Lai varētu uzturēties savas sirdsdāmas tuvumā, Karloss pat padzina kādu reizes sešas vecāku bruneti – suņu dāmu, kas par jauno, sprigano suni izrādīja nepārprotamu interesi. Bet Karloss bija nelokāms savā izvēlē, lai arī nekas īpašs viņam no tās netika. Tā jau arī mēs – neņemam to, kas ir, skrienam pēc tā, ko nevar dabūt. Un tādā garā.
P.S. Lietuvā bijām kādā starptautiska līmeņa korporatīvajā pasākumā, par kuru noteikti vēl uzrakstīšu – daudz piedzīvots un pārdzīvots. Bet vispirms jātiek galā ar vizuālo materiālu.
Tupeņu mārketings
Harmoniskā, dabiskā vidē tapusi pārtika ir sevišķais modernās cilvēces „klikšķis” – īpaši šobrīd, kad beidzot esam tikuši pāri tai robežai, aiz kuras zemes resursi jau iet mazumā. Kopš 2010. gada 22. augusta rīta mēs visi kopā esam sākuši patērēt vairāk, nekā planēta spēj nodrošināt. Bet ne par to stāsts. Click here to read more.. »
Biznesa Boikots: viņi to sen ir pelnījuši
8. jūnijā uz AB dambja Viesturs Dūle „Oligarhu kapusvētkos” aicināja sabiedrību atmosties no gara kūtruma un uzsākt aktīvu NEsadarbošanos ar oligarhiem – ar to saprotot, piemēram, atteikšanos darboties visdažādākajos veidos tur, kur alga par to nāk no šo oligarhu kabatām. Kā ļaunuma saknes šajā „sabiedrības slānī”, protams, tika minēti trīs lielākie – Aivars Lembergs, Ainārs Šlesers un Andris Šķēle.
Šīs akcijas garā gribētos iet vēl tālāk – un ne tikai NEsadarboties ar pašiem oligarhiem un neiesaistīties to uzņēmējdarbībā, bet arī nevardarbīgā veidā sodīt tos uzņēmējus un citas personas, kuras šos oligarhus un viņu realizēto valsts izzagšanas politiku turpina atbalstīt ar savām finansēm, darbiem, idejām – vai pat tiešu korupcijas veicināšanu, dodot kukuļus. Tādu personu sarakstus itin viegli var atrast, piemēram, oligarhu politisko „kabatas partiju” ziedotāju sarakstos KNAB mājaslapā, kā arī citos veidos. Click here to read more.. »
Kas rīko revolūcijas
Nesen lasīju tādu interesantu frāzi, kura lika aizdomāties. “Revolūcijas nerīko tauta, kas ir badā. Revolūcijas rīko paēdusi tauta, kura pāris dienas nav dabūjusi ēst” – autoru diemžēl nezinu, arī tulkojums tāds visai aptuvens. Taču pamatideja ir skaidra – tie, kas ir pastāvīgā trūkumā, nemaz nav tie, kas visvairāk par savām tiesībām iestājas. Uz to intensīvāk jūtas aicināti tie, kuriem vien pēkšņi ir atņemts tas, kas ilgstoši bijis. Liekas, tas diezgan labi atbild uz jautājumu, kāpēc Latvijas iedzīvotāji ir pārvērtušies par cērpamām aitām un nerīkojas līdzīgi grieķu kolēģiem, ejot ielās un pieprasot valsts varai atbildi uz savām prasībām… Pāris desmitu gadu garais labējo partiju diktāts iedzinis tautu trūkumā, pie kura tā ir šai laikā pieradusi. Dumpojas tikai tie, kam kaut kas atņemts pēkšņi – ne velti tām pāris akcijām, kas nu vispār bijušas tādas, lai lietotu apzīmējumu “masveida”, ierosinātāji paši ir cieši saistīti ar politiskās varas cīņām. Bet tie, kam visvairāk būtu jāsarosās, padevīgi klusē.
Ceļojums pilsētā 7
Pirms daudziem, daudziem gadiem – nē, tikai pirms septiņiem, bet tomēr, – ap šo laiku notika pasaulē izplatītās kustības “urbantrip” Latvijas atzara pirmā pastaiga pa pilsētas ārēm. Nekas sevišķs, klaiņošana bez jelkāda specifiska nolūka, taču tieši ar to esam paraduši atzīmēt kustības idejas dzimšanu, kas gan toreiz radās tīri sakritības pēc. Par to Jums arī pastāstīšu – kā nejaušības kļūst par laimīgām. Click here to read more.. »