Baltijas vaina Ukrainas notikumos

Pirms pāris gadiem, kad galvenais politiskās telpas notikums bija “valodas referendums”, sašutis tulkoju Jums kādu aktīvista Lindermana bloga rakstu, kurā autors bija izvērsis pret latviešu valodas vēsturi vērstu propagandu, vienlaikus latviskajos medijos aicinot uz toleranci un brālīgu draudzību – acīmredzot, te bija cerība uz to, ka latvieši krievu valodu vairs nemācās, tajā nelasa. Un lielā daļā gadījumu tā diemžēl ir taisnība. Taču šodien manas uzmanības lokā nonāca kāds materiāliņš, ar kuru salīdzinot, Lindermans klusi dodas telpas stūrī, lai nomierinātu nervus ar kādu paciņu cigarešu. Arī to nu esmu nolēmis iztulkot, jo paziņu lokā ir krietns daudzums cilvēku, kas dažādu iemeslu dēļ krievu mēlē nav ielauzījušies, bet kuriem šādas lietas būtu jāzina – sākot ar cilvēkiem “parastajiem” un beidzot ar augstu amatu politiskajiem darboņiem.

Minētā raksta autors esot no Lietuvas – kāds Valērijs Mokrušins. Pats to lasīju interneta portālā “Logs uz Krieviju”, kurš domāts kā informācijas avots aiz Krievijas robežām dzīvojošajiem krieviem visā plašajā pasaulē. Tomēr raksta oriģinālavots, saskaņā ar portāla redakcijas norādi, esot informatīvi-analītiskā aģentūra Nakanune.RU. Interesanti, ka tieši šajās dienās, kad publicēts konkrētais raksts, aģentūras portālā ir izsludināti “administratīvie darbi”, kuru dēļ ir atslēgta rakstu komentēšanas iespēja. Savukārt, pie pārpublicētā raksta aizdomīgā veidā divu dienu laikā nav vispār neviena komentāra – kam es negribētu ticēt, drīzāk rodas aizdomas par rūpīgu cenzūru. Tomēr tas lai paliek katra paša pārdomām, jāķeras beidzot pie tulkošanas.

[tekstā nekas nav mainīts, tulkot centos maksimāli tuvu autora izteiksmes veidam – ja pamanāt kādu gramatisku neprecizitāti, tā ir tikai ātrumā radusies, brīvākā laikā vēl centīšos pielabot]

Baltijas pēdas Kijevas eiromaidanā. Eiromaidana asinis – uz, tajā skaitā, Baltijas valstu rokām. /24.01.2014/

Ukrainas galvaspilsētas centrā aizturēts aizdomīgs cilvēks bez dokumentiem, kurš sevi nosaucis par Baltijas iedzīvotāju. Likumsargu aizdomas viņš izsauca ar to, ka viņa personīgajās mantās atradās sakaru aparatūra, stihisku darbību veikšanas pamācības, pamatīga naudas summa. Tagad viņa īsto seju noskaidro, taču skaidrs ir viens: trijām Baltijas “māsām” ir vistiešākā saistība ar asiņainajiem notikumiem brālīgajā valstī. Saskaņā ar jaunākajiem datiem, seši cilvēki ir gājuši bojā, ap tūkstoti ievainoti, daudzi no tiem smagā stāvoklī, slimnīcās – desmitiem miliču un specvienību kaujinieku.

Šobrīd ziņas no Ukrainas atgādina ziņojumus no frontes: ieņemta Ļvovas administrācijas ēka, nāves draudu dēļ tās vadītājs Sala uzrakstījis atlūgumu. Dumpinieku rokās nonākuši administratīvās iestādes Ivano-Frankovskā, Ternopolē, Čerkasos… Šonakt eiromaidanieši (vēl viņus sauc arī par maidauņiem) ielauzušies vienā no zemkopības ministrijas ēkām un tajā aizbarikādējušies. Galvaspilsētā, Galičinā un dažos citos apgabalos varu pārņēmusi ohlokrātija Jacenoka, Kļičko un Tjagniboka trīsgalvainās hidras vadībā. Viņiem neizdevās izplēst varu leģitīmā veidā caur vēlēšanām, tagad viņi plāno revanšēties ar apmuļķotas tautas, satracināta pūļa palīdzību. Rietumi, no kuru āķa norāvies bonuss 45 miljonu valsts izskatā, kuri arī ir īstenais šo notikumu iedvesmotājs un galvenais sponsors, visādi palielina spriedzi, pielejot eļļu ugunī. Eirosavienība kliedz visos ruporos: mēs nepieļausim spēka pielietošanu pret miermīlīgiem demonstrantiem, bet šīs “nevainīgās aitas” pa to laiku uzbrūk milicijas vienībām ar akmeņu krusu, koka nūjām ar dzelzs āķiem, uzbūvējušas speciālu katapultu.

“Reģionu partijas” parlamenta frakcijas līdera vietnieks Olegs Carevs izstāstīja televīzijas pārstāvjiem, ka maidanā ir izdomāts tāds “Molotova kokteiļa” veids, kuru ir gandrīz neiespējami nodzēst ar zināmajiem  līdzekļiem, vairāki “berkutieši” ar vissmagākajiem apdegumiem šobrīd ir uz dzīvības un nāves robežas. Ekspertīze parādījusi, ka cilvēki gājuši bojā no tādiem šaujamieročiem, kuru likumsargu rīcībā nav. “Ļaundarības notiek zem desmitiem vietējo un rietumu telekanālu kameru “stobriem”, bet es jau sen teicu, ka mītiņa dalībniekiem ir nepieciešami cilvēku upuri, lai “piekārtu” tos valsts varai,” atzīmēja Carevs.

Eirosavienība reaģēja momentāni, brīdināja Ukrainas varu par nopietnām sankcijām. Baltijas valstis labprāt pievienojās asiņainajai spēlei. Biznesa forumā Davosā pavisam beztēmā uzstājās Igaunijas prezidents Hendriks Ilvess, pieprasot pārtraukt varas vardarbību trakojošajā valstī: “Represijas un vardarbība pret miermīlīgiem demonstrantiem nav pieļaujama.” Tāpat arī Latvijas Saeima paziņoja, ka spēka metodes problēmu risināšanā ir nepieļaujamas, taču parlamenta atbalstu tikko saņēmušajai valdībai ar Laimdotu Straujumu priekšgalā attieksme pret šiem notikumiem ir nedaudz citāda. Ārlietu ministra posteni saglabājušais Edgars Rinkēvičs kopumā piekrīt tam, ka vardarbība nav pieļaujama, tomēr arī tām sankcijām pret vadošajiem ierēdņiem, kuras piedāvā daži Eiropas karstgalvji, nepiekrīt.

Kā jau vienmēr, pirmajās vanagu rindās, kuri gatavi kaut vai šodien teju vai pieteikt karu meļiem (solīja, bet neparakstīja līgumu ar Eirosavienību), – Lietuva. Uzreiz pēc tam, kad ASV asi “nolika pie vietas” Ukrainu, Seima pieņēma rezolūciju “protestējošās tautas” atbalstam un aicināja uz striktām sankcijām pret valsts varu, kura vienīgā, pēc deputātu domām, ir vainīga pie izlietajām asinīm. Ar uzsaukumu izklīdināt varu, kura atļāvusies uzspļaut demokrātijas pamatiem un nostājusies uz “terora ceļa pret pašas tautu”, uzstājās ārpolitikas nozares galva Linas Linkjavičus. Un ne deputātiem, ne ministram ne vismazākās nožēlas un sapratnes par to, ka ar šiem notikumiem ir vistiešākajā veidā saistīti arī paši, ka arī uz viņu rokām ir eiromaidana asinis.

Aizgājušā gada nogalē kas tikai no Lietuvas neapmeklēja Kijevu, sākot ar prezidenti Daļu Gribauskaiti un beidzot ar deputātiem ar spīķeri Loretu Graužineni galvgalī, kura vērsās ar kaismīgu (drīzāk to vajadzēja saukt par provokatīvu) runu pie eiromaidana dalībniekiem un dālāja tiem siltus cimdus. Droši vien nebija tāda mēneša, kurā galvaspilsētu nebūtu apmeklējis Linkjavičus, kurš bija asociācijas līguma starpnieks, bet saldais pārītis, Kokss ar Kvasņevski, Eirosavienības pilnvarotie, dienām un naktīm dežūrēja “nezaležnajas” galvaspilsētā, atstrādājot pamatīgus honorārus daudzu stundu sarunās ar opozīcijas aktīvistiem. Un uzreiz pēc tam, kad katastrofāli aplauzās Viļņas samits (iekavās jāatzīmē: šis fiasko draud ar Gribauskaites eirokarjeras krahu kā neveiksminiecei, kura lielā mērā sagrāva “Austrumu partnerības” daudzmiljonu programmu un kurai, izrādās, ir bīstami uzticēt svarīgas operācijas un sarežģītas lietas; re, viņu jau neuzaicināja uz vispasaules forumu Davosā, kur pat Ilvess izrādījās dalībnieku sarakstā), Lietuva atklāja atriebes uguni pret Ukrainu no vislielākā kalibra ieročiem, turklāt to pielādētāju sarakstā izrādījās visas valsts dāmas un kungi, turklāt pār nepiekrītošo galvām gāzās visi debesu pērkoni un zibeņi.

Pēc nepārbaudītiem datiem, rietumu fondu un specdienestu instruktoru un aģitatoru desmitu rindās nopūlas arī speciālisti no Baltijas valstīm, tajā skaitā arī no Lietuvas, kuriem ir krietna pieredze darbā ar Krievijas opozicionāriem speciālās nometnēs. Un tas, ka šī pieredze noderējusi ukraiņu dumpiniekiem, ir redzams ar neapbruņotu aci. Eskalācija notiek pa baltiešu iebraukto taciņu: nolādētie moskaļi, golodomors-genocīds, okupācija, “čemodāns-stacija-Krievija” un tā tālāk. Atsevišķi krievvalodīgie, pēdējā kara veterāni (Kļičko, bijušā karavīra dēls, jau aicinājis to nesaukt par Lielo Tēvijas, jo saskaņā ar viņa trūcīgajiem prātojumiem tas ir bijis svešas tēvijas karš) rietumu novados ir lielā uztraukumā, baidās no “moskaļu un žīdu” grautiņiem, šie motīvi jau sen skan Tjagniboka runās, kurš ir parlamenta atklāti profašistiskās partijas “Svoboda” priekšsēdētājs. Tādā veidā pūlis ir sagatavots, atliek tikai uzraut sērkociņu, kurš aizdedzinās etnisku un ideoloģisku tīrīšanu lāpu.

Rietumu demokrāti, bet kopā ar tiem arī baltieši, lej asaras tikai un vienīgi par “miermīlīgajiem demonstrantiem”, kārtējo reizi demonstrējot liekulību komplektā ar dubultiem standartiem. Bet kāpēc viņi nenosoda šos “baltos un pūkainos”, tīros eņģeļus ar “Molotova kokteiļiem” rokās? Tas pats Oļegs Carevs atzīmēja – ja pret amerikāņu policistiem nostātos kaut viens dumpinieks ar jebkuru ieroci rokās, viņu acumirklī iznīcinātu. Ukrainas milicijas vienības ne pret vienu uguni neatklāj, kaut arī demonstranti pilnīgi atklāti tīko pēc tās dzīvībām.

Ja runājam par baltiešiem, viņiem ir bagāta cīņu vēsture ar Krieviju, mūžīgo ienaidnieku. Ir lērums liecību par izsmalcinātiem lietuviešu snaiperiem, kuri par samaksu karoja čečenu teroristu pusē (eksistē viedoklis, ka te neiztika bez aizbildniecības vai tiešas palīdzības no oficiālām struktūrām), nebūs lieki arī atgādināt, ka lietuviešu Seimā joprojām darbojas deputātu sadraudzības grupa ar Čečenijas republiku Ičkeriju, kura neeksistē jau gadus divdesmit, ir Dudājeva iela un parks, bet šī čečenu dumpinieku vadoņa ģimene jūtas pat ļoti labi “Marijas zemē”. Baltija, jo īpaši Lietuva, ne tikai iesaistās visā, kas var kaitēt Krievijai, satricināt tās stabilitāti un mieru, bet arī pati nereti ir skaļu akciju iniciatore – piemēram, neklātienes paraugtiesai pār astoņdesmit Krievijas, Ukrainas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri it kā bijuši vainīgi 1991. gada traģiskajos notikumos pie galvaspilsētas teletorņa, kad bojā gāja 14 cilvēki. Nu arī Ukrainā ir saskrējušās Krievijas un rietumu intereses, un baltieši labprāt izpilda lādiņu pienesēju lomu otrā barikāžu pusē. Tomēr nebūs lieki baltiešiem, kas griež antiukrainisko spara ratu, atgādināt dzīves gudrību: par visu kādreiz nāksies maksāt. Šajā gadījumā – saņemt atmaksu.