Sen zināms, ka Latvijā pastāv divas atšķirīgas informācijas telpas – latviešu un krievu. Un ja tas ir novērojams pat oficiālajos medijos, tad ko tur vairs runāt par daudz personiskākiem izpausmes līdzekļiem, tādiem kā blogi…
Tuvojas kārtējais referendums – tautas nobalsošana par (vai pret) krievu valodu kā otru oficiālo valodu Latvijā. Tā gaisotnē, bez šaubām, ārkārtīgi pieaug to personu viedokļu „svars”, kuri ir tieši saistīti ar referenduma notikšanu. Ar latviešu politiķu viedokļiem tā kā būtu skaidrs, krievu mediji nesnauž un tiražē tos savā valodā uz velna paraušanu. Savukārt, latviešu mediji gan nešķiet tik čakli, atklājot, ko tad īsti aiz mūsu mugurām saviem tautas brāļiem saka, piemēram, Lindermans un viņa komanda.
Protams, ļoti iespējams, ka kļūdos. Tomēr man pavisam nesen bija tā izdevība iepazīties plašāk ar Lindermana paša rakstīto, un es nespēju atcerēties, ka būtu šo kaut kur lasījis arī latviešu valodā. Taču jālasa ir. Jo tieši ar to spekulē provokatori, ka latvietim ar krievu valodu ir grūtības un viņš neizlasīs, neuzzinās, kādas nejēdzības nonāk informācijas telpā no izmanīgu „politiķu” piespēles, sarīdot krievus ar latviešiem un latviešus ar krieviem.
Vēlos piemēra labad iztulkot Jums kādu konkrētu rakstu, kas ņemts vienā no Vladimira „Ābela” Lindermana blogiem, – zināšanai un pārdomām. To lasot, atliek tikai zīlēt, vai autors patiesi lepojas ar savu zināšanu trūkumu un vēlas to saglabāt jeb tas ir kāds smalks viltīga politiķa aprēķins, uzkurinot specifiski to sabiedrības daļu, kurai ir raksturīga, piemēram, zemāka izglītība un šaurāks redzesloks. Katrā ziņā, izlasītais nekādi “nelīmējas” ar paša Lindermana demokrātiskajiem, šķietami tolerantajiem aicinājumiem latviskajos TV raidījumos u.c.
[tekstā nekas nav mainīts, tulkot centos maksimāli tuvu autora izteiksmes veidam]
Latviešu valodai – 150 gadu
autors: Vladimirs Lindermans, raksts no 4.08.2011.
Kad ir radīta latviešu valoda? Vēstures grāmatā, kas paredzēta pretendentiem uz Latvijas pilsonību, diezgan skopi ir stāstīts par vāciešiem, kas it kā 17. gadsimta beigās tulkojuši Bībeli uz latviešu valodu, sastādījuši vārdnīcu utt. Rakstu “it kā”, jo tajā pašā mācību grāmatā atrodama patiesi satriecoša informācija. Izrādās, 19. gadsimta otrajā pusē jaunlatvieši Atis Kronvalds un Juris Alunāns IZVEIDOJA latviešu vārdus!
Šī informācija tiek pasniegta ar tādu zemtekstu, ka latviešu valoda, protams, ir pastāvējusi jau gadsimtiem ilgi, bet talantīgie puiši Kronvalds un Alunāns izdomāja zināmu daudzumu jaunu vārdu. Tiek norādīts pat konkrēts cipars: piemēram, Juris Alunāns personīgi darinājis ap 500 svaigu latviešu vārdu.
Tiek sniegti arī šo vārdu piemēri: atdzimšana (возрождение), ceļotājs (путешественник), rakstnieks (писатель) utt. Stop, draugi, es nodomāju – kaut kas te nav kārtībā. Jūs ko, gribat teikt, ka Alunāns izdomāja vārdu “rakstnieks”, bet citus vārdus ar šo pašu izskaņu – piemēram, rīdzinieks, mākslinieks, vietnieks, strādnieks utt. – izdomāja kāds cits? Tās taču ir blēņas! Te iespējami divi varianti. Pirmais: Alunāns izdomāja vārdu veidošanas mehānismu, kas ļāva ar izskaņas “-ieks” pievienošanu radīt jaunus lietvārdus. Otrais: Alunāns izdomāja vārdu “rakstīt”, kurš pirms tam vispār nepastāvēja, kā arī atvasinājumus no tā, piemēram, “rakstnieks”.
Es sliecos pieņemt otro variantu. Piekritīsiet, diezgan dīvaini būtu uzskatīt, ka izsenis pastāvējis darbības vārds “rakstīt”, bet nācās gaidīt simtiem gadu, līdz parādās Juris Alunāns un izdomā, kā nosaukt rakstošu cilvēku. Tas nav ticami. Domāju, ka Alunāns izdomāja vārdu “rakstīt”. Bet, ja valodā nepastāvēja vārds “rakstīt”, tātad, nebija arī rakstības. Bet runāt par valodas pastāvēšanu bez rakstības – tās ir pasakas. Valoda sākas no alfabēta tāpat kā teātris no drēbju pakaramā.
Ņemsim citu izdomāto vārdu – atdzimšana. Ko tad tieši izdomāja Alunāns? Priedēkli “at”, izskaņu “šana”? Bet tas taču nozīmē, ka viņš palaida veselu konveijeru jaunu vārdu izdomāšanai, kuru pirms tam nebija! “Šana” var lipināt pie jebkura darbības vārda un iegūt lietvārdu.
Starp citu, atdzimšana – tā ir ne tikai “возрождение”, bet arī “воскресение” (atdzimt – воскреснуть) [tulk. piezīme – jā, es zinu, ka šeit autors kontekstuāli jauc vārdus “atdzimšana” ar “augšāmcelšanās”, taču tiku jau minējis, ka centos saglabāt oriģināltekstu]. Tiek apgalvots, ka vēl 17. gadsimtā mācītājs Gliks esot iztulkojis Bībeli uz latviešu valodu. Kā gan viņš pamanījās iztulkot Jauno Derību, netulkojot vārdu “atdzimšana”? Domāju, nekāda Bībeles tulkojuma 17. gadsimtā nebija. Izdomāja ar atpakaļejošu datumu.
Vispārpieņemts viedoklis: latviešu valoda pastāvējusi arī pirms iniciatīvas pilnajiem jaunlatviešiem, tikai bijusi ļoti nabadzīga, bet viņi to bagātinājuši. Labi, nabadzība nav grēks. Bet pieņemsim, teiksim, ka 19. gadsimta pirmās puses cilvēks grib pateikt latviski: “Vēsture māca nākotnei”. Viņš nevar to pateikt, jo vārdi “vēsture” un “nākotne” vēl nav izdomāti. Nav iespējams pateikt tādu pavisam ikdienišķu frāzi kā “uzrakstiet vēstuli” vai “es rakstu vēstuli”, jo Atis Kronvalds vēl nav izdomājis vārdu “vēstule”, un arī vārds “rakstīt”, kā noskaidrojām, ir zem jautājuma zīmes. Un pat nevar lepni iesaukties “Lāčplēsis – varonis!”, jo tas pats Kronvalds vēl nav izdomājis vārdu “varonis”…
Turklāt, pievērsiet uzmanību Alunāna radīto vārdu skaitam – 500. Plus kolēģis Kronvalds arī kaut cik radījis (precīzi nav norādīts, taču rakstīts, ka viņš šajā jomā bijis ģēnijs; tieši tā uzrakstīts – “jaunu vārdu radīšanas ģēnijs”). Droši vien arī citi jaunlatvieši deva savu ieguldījumu.
Pat 500 – tas ir ļoti daudz. Pievienojiet katram izdomātajam darbības vārdam visus 11 priedēkļus, atgriezenisko formu, partikulas, piedēkļus – un varat droši reizināt 500 ar 20. Iegūstam 10 tūkstošus vārdu. Un tas ir tikai Alunāna personīgais ieguldījums. Mana ļoti krietnā latviešu-krievu vārdnīca satur 35 tūkstošus vārdu.
Nedomājiet, ka es pārspīlēju. Gluži otrādi, mazinu. Manā vārdnīcā darbības vārdam “runāt” ir 45 atvasinājumi, “rakstīt” – ap 70. Bet es pieticīgi aicinu reizināt tikai ar 20.
Manuprāt, secinājums ir acīmredzams: jaunlatvieši nevis bagātināja latviešu valodu, bet to vienkārši RADĪJA. Patiešām, kreatīvi zēni bijuši. Notika tas pirms apmēram 140-150 gadiem. Lai padarītu savu vēsturi senatnīgāku, DZIMŠANU šķelmīgi nosauca par ATDZIMŠANU. Sievietes ir tendētas pazemināt savu vecumu, bet tautas, tieši otrādi, – paaugstināt. Tas skaitās ļoti prestiži – būt senai tautai.
Kādā valodā gan runāja latvieši, pirms tika izgudrota latviešu valoda? Ļoti interesants jautājumus, uz kuru es varu atbildēt tikai ar pieņēmumiem. Domāju, tā bija valoda ar slāvisku pamatu, ļoti līdzīgu krievu valodai (precīzāk, senkrievu valodai, bet tā ir tēma atsevišķam rakstam). Bet tie latvieši, kas pārgāja uz vācu valodu, kļuva par vāciešiem, t.i., veica sociālo lēcienu no zemākās uz priviliģētāku kārtu.
Tas nebūt nav uzbrauciens latviešiem, kā varbūt kāds nodomāja. Gluži otrādi, tie, kas mākslīgi piešķir latviešu valodai “senatnīgumu”, apzināti vai neapzināti pārvērš savu tautu par, maigi izsakoties, vājprātīgajiem. Par cilvēkiem, kas nespēj gadu simtu gaitā izgudrot tik parastus vārdus kā “rakstība”, “priekšmets” (autors A. Kronvalds, 19. gs.) vai “nākotne”. Kā viņi vispār komunicēja, ar žestiem, vai?..
Es tomēr uzskatu, ka tie bija tīri saprātīgi ļaudis, kuru sarunvaloda bija bagātīga un izteiksmīga. Tikai šī valoda bija – ja ne krievu, tad ļoti tuva krievu valodai. Bet iestādēs pārgāja uz kungu valodu – vācu. Kurš prata šprehot.
Valodas nerodas pašas, valodas kāds rada. Ne no gaisa, saprotams, bet uz jau pastāvošu valodu bāzes. Mans attāls radinieks pagājušā gadsimta 30-ajos gados piedalījās kirgīzu valodas radīšanā. Josifs Bargais deva uzdevumu zinātnieku kolektīvam, izsniedza finansējumu, un jau pēc diviem gadiem vadonim uz šķīvīša tika pasniegta valoda, bet tās radītāji saņēma prēmijas. Šodien Kirgīzijas prezidente Roza Otunbajeva paziņo, ka nepieciešams visu skolas izglītību pārnest uz kirgīzu valodu. Nu-nu, pazīstami, pazīstami…
Droši vien arī jaunlatviešiem 19. gadsimtā tika sniegts valsts atbalsts. Viņi veiksmīgi trāpīja antivāciskajā plūsmā, kas sākās liberāļa Aleksandra II laikā un turpinājās slavofila Aleksandra III laikā. Politiskā pīrāga likums: augšējais un apakšējais draudzīgi apvienojas pret vidējo.
Valodas problēmu pārmērīgi apvij mistika. Patiesībā jaunas valodas RADĪŠANA – tas ir tehnisks uzdevums, ar kuru var tikt galā talantīgi un darbaspējīgi ļaudis, kuriem piemīt attīstīta lingvistiskā izjūta. Cita lieta – valodas IEVIEŠANA, VEICINĀŠANA. Tas ir iespējams tikai ar aktīvu valsts iesaistīšanos: mācību grāmatu un vārdnīcu masveida drukāšana, izglītības sistēmas noregulēšana, skolotāju sagatavošana utt. Pietiek ar divām paaudzēm, lai jauna valoda sāktu “strādāt”.
…Man latviešu valoda patīk – neatkarīgi no tā, kad tā tika radīta. Kaut pagājušajā nedēļā. Valoda man patīk, man nepatīk, ja daži sāk taisnot pirkstus. Sak, latviešu valoda šeit ir bijusi VIENMĒR, bet krievu – nelūgta viešņa. Jaunekli, nebrūķē muti, kad runā ar vecākiem cilvēkiem! Esi pieticīgāks, un ļaudis pie tevis paši sāks tiekties… Latviešu valodai – tik vien kā 150 gadu. Labs vecums, viss vēl priekšā.
Vēl grūtāk Lindermanam būtu saprast, kas izgudrojis visus tos vārdus Mīlenbaha vārdnīcā, jo tur to ir steriem. Un atšķirību starp “valodu” un “literāro valodu” Lindermans kā rādās nespēj uztvert :)
Starp citu, ķīniešu literārajai valodai ir tikai 50 gadu un tās izveidošanos veicināja radio un televīzija. Ne jau velti ķīnieši izmanto herioglifus, nevis fonētisko rakstību, jo vēl pirms kara vienīgā saziņa starp diviem ciemiem bija “telegrāfa kods” – pārsimt herioglifu, kas visos ciemos nozīmēja vienu un to pašu, lai arī blakusciemā runāto neviens cits nesaprata.
Vēl par putniņiem. Mans vectēvs, baltvācietis, pēc kara tika izsūtīts uz Sibīriju, kur sastapās ar izsūtītajiem pievolgas vāciešiem. Sarunājās viņi visi … krieviski, jo abas “vācu valodas” bija tik ļoti atšķirīgas, ka sazināties nebija iespējams.
Savā ziņā mani stipri skumdina tas, ka daudzi šādiem te savārstījumiem notic – sak, pats Lindermans taču nemelotu… Un tad tie no sirds un godprātīgi brīnās, ko tie latvieši tā streso.
Ja vēl nav pamanīts, tad Lindermans ir “tupa” provokators, kas ar to nodarbojas viņam vien zināma aizvainojuma vadīts. Iespējams, ka ar viņu ir vēl ļaunāk un viņš pats arī tic tam, ko saka. Tādā gadījumā no viņa vēl var sagaidīt šedevrus no sērijas “latviešu valoda ir primitīvāka nekā krievu valoda, bet krievs taču nevar mācīties primitīvāku valodu” (vēl nesen lasīts, tik neatceros, kā to “gaišo galvu” sauca)
Velga, Lindermans no Krievijas atgriezās pliks un nabags. Bez darba, bez naudas. No kaut kā taču bija jādzīvo.
Varu saderēt, ka viņš to dara tādēļ, ka viņam šādi izgājieni, šāda provocēšana un revolūcijas rīkošana gan padodas, gan patīk. Tas ir viņa dzīves veids, kas, turklāt, ļauj nopelnīt iztiku. “If you are good at something never do it for free”.
Nedomāju, ka viņš nopietni tic visam tam, ko runā, lai arī nedomāju, ka patiesība viņu īpaši interesē. Viņš, šķiet, ir ļoti radošs, māksliniecisks cilvēks. Tādēļ zināmā mēra dzīvo pats savu iedomu pasaulē, kas viņam ir reālākas par realitāti.
Slims tas Lindermanis. Taču ne viņš vienīgais, tādu ir daudz.
Iesaku iepazīties ar diviem interesantiem tekstiem (krieviski).
Tie gan atspēko tādu ģeķu kā Lindermans teiktui, gan arī piemin viņam līdzīgus gadījumus.
Lūk:
– Par krievu šovinistu ļoti iemīļoto mītu, cik tie latvieši esot mežonīga, nekulturāla tauta. Iarādās, ka krievi drukātu Bībeli savā valodā saņēma veselus 200 gadus vēlāk kā latvieši un pat vēlāk, kā Sibīrijas iedzimtie:
http://facondepenser.livejournal.com/2769.html
(Google tulkojums: http://translate.google.com/translate?sl=ru&tl=lv&js=n&prev=_t&hl=en&ie=UTF-8&layout=2&eotf=1&u=http%3A%2F%2Ffacondepenser.livejournal.com%2F2769.html)
– XIX gadsimta Baltijas tautas bija visā Krievijas impērijā visizglītotākās. To apliecina pašas Krievijas Zinātņu akadēmijas dati. Krievijas impērijā vidēji izglītoti bija 21% cilvēku, Baltijā tie ir 70-80% cilvēku. Interesanti, ka Pēterburgas guberņā izglītoti ir tikai 55%, bet Maskavas tikai 40% iedzīvotāju. Vistumsonīgākie cilvēki, izrādās, ir bijuši taisni mums kaimiņos – Pleskavas guberņā tikai 15% iedzīvotāju ir bijuši izglītoti.
http://facondepenser.livejournal.com/26148.html
(Google tulkojums: http://translate.google.com/translate?sl=ru&tl=lv&js=n&prev=_t&hl=en&ie=UTF-8&layout=2&eotf=1&u=http%3A%2F%2Ffacondepenser.livejournal.com%2F26148.html)
Varēji vēl pievienot linku uz oriģinālu.
Re, kur ir. Publicēts PCTVL aktīvistu uzturētajā krievu šovinistu klubā IMHO:
http://imhoclub.lv/material/latishskomu-jaziku-150-let/c/24722
P.S.
Tur ir daudz līdzīgas “pērles”. Kopējā atmosfēra atgādina kādu vācu nacistu pulcēšanās vietu XX gs. trīsdesmitajos gados.
Es pilnā nopietnībā uzskatu, ka daudziem no šiem cilvekiem ir vajadzīga ja ne psihiatra, tad psihologa palīdzība gan.
Varēju, bet pārdomāju – tad panestos plosīšanās autora blogā, ko jau viņš droši vien tieši grib. Aizietu līdz tam, ka atkal runa būtu par tautībām, ne būtību – jauni “argumenti” Lindermaņa vācelītē.
Es nespēju izlasīt līdz galam, pārāk absurdi un muļķīgi
Tomēr iesaku. Kā jau teicu, tas ir zināšanai – kāpēc rezultātā tie, kam vienīgā informācija varbūt nāk no tādiem lindermaņiem, pēc tam domā tā, kā domā.
Samulsināja mani šis Trojas zirgs. Pēc skata gandrīz vai Jēzus, bet nu pēc runām t.i. rakstiem, visīstākais Poncijs.
Interesanti, kādā valodā Lindermaņ`prāt ir dainas? Jebšu tās arī tikai 150 gadu vecas? Vai senslāvu valodā :) ?
MĪĻIE VALODNIEKI- NU LŪDZU, LŪDZU UZRAKSTIET KRIEVISKI PAR LATVIEŠU VALODU!
‘Mūsējie taču to var, vai ne?
Nu, es nebrīnītos, ja Lindermans apgalvotu, ka arī dainu valodā JAUNLATVIEŠI ir ieviesuši korekcijas. ;D
Par valodniekiem. Protams, ka mūsu gaišie prāti to var, taču viņiem nav laika (pati esmu ar šo nozari nedaudz saistīta, tāpēc zinu), plus tas būtu absolūti bezjēdzīgi, jo krievi šajā ziņā ir kā aunu bars – dari visu iespējamo un neiespējamo, bet viņi tāpat neatkāpsies no tā, ko ieņēmuši galvā …
Mani pārņem kauna sajūta par savas Tautas politiķiem! Varbūt ne par visiem… Par latviešu pašcieņas trūkumu – tika pieļauts rīkot tautas balsošanu par okupantu valodu. Nekur citur pasaulē nekas tāds nav dzirdēts! Domāju, ja saiemā būtu aizklāta balsošana par valodas jautājumu – kremlī būtu dzīres!
Saproti, nevar tiesiskā valstī aizliegt referendumu tikai tāpēc, ka tev tā tēma nepatīk – ierosināt referendumu pieder pie pilsoņu pamattiesībām. Un pat Rubiks neatbalsta krievu valodu kā otro, tāpēc vari neiespringt par tām dzīrēm. Šis referndums ir reāla iespēja reiz pa visām reizēm latviešiem izteikt savu viedokli par valodu jautājumu.
pareizi: “..pie pilsoņu pamattiesībām”
A Lindermans ir pilsonis? Nav. Tad kādas jamam tiesības?
Žēl, ka līdz Lindermanam nenonāca informācija par to, ka Latviešu valodai kā tādai, kas pieder baltu valodu grupai, ir aptuveni 2 tūkstoši gadu.
Man ļoti iepatikās viens krieva komentārs tam Lindermaņa rakstam, izlēmu padalīties ar jums:
Владимир, вы писали эту статью без единой ссылки на научные работы по балтийским языкам из которых три языка живые, литовский, латышский и латгальский, языки эти конечно бедные но им около двух тысяч лет. Исследованиями балтийских языков и их связей со славянскими и другими индоевропейскими языками занимались Р.Траутман («Балто-славянский словарь»), Ю.Герулис, Э.Френкель («Литовский этимологический словарь»), К.Станг (первая «Сравнительная грамматика балтийских языков»), Х.Педерсен, Т.Торбьёрнссон, М.Фасмер, Э.Герман, Э.Ниеминец, Е.Курилович, Я.Отрембский, П.Арумаа, В.Кипарский, А.Зенн, Ю.Бальчиконис, П.Скаржюс, А.Салис, П.Йоникас, Ю.Плакис, Э.Блесе, А.Аугсткалнис, А.Абеле, В.Руке-Дравиня, К.Дравиньш, В.Мажулис, З.Зинкявичюс, Й.Казлаускас,Вяч. Вс. Иванов, В.Зепс, У.Шмальштиг (Смолстиг), Б.Егерс, и др. С какой целью написана эта провокация?
Visi gluži nezombējas. Prieks par to.
Nevajag pārāk priecāties. Lielā (lielākajā?) daļā šādu gadījumu rakstītājs ir izglītots latvietis.
Tipisks krievvalodīgais komentētājs parasti šādās kategorijās nedomā. Viņi tic tam, ko saka šādi lindermaņi, bet oponenta gadījumā praktiski tūlīt pārsledzas uz prastu ganīšanos, kurā ļoti bieži dominē fizioloģiskās tēmas. Atliek vien palasīt komentārus ves.lv komentāros, lai par to lieku reizi pārliecinātos.
Galu galā ne jau Eizenšteini un Čaikovski mums te pēc kara sabrauca.
Palasīju oriģinālu. Paldies Info :) Nevarēju izlasīt līdz galam, tāpat kā tulkojumu latviski. Toties komentāri mani sajūsmināja – dabūja pa mizu no savējiem.
Ņem par labu.
Labs raksts, laba valoda un forma. Lindermans jau ne pirmo reizi publicistikas laukā. Prieks bija lasīt.
Prieks gan. Forma – izcila. Runa – spraiga.
Ne jau pirmo reizi Lindermans pornogrāfiju raksta. Savā laikā tak ar to maizi pelnīja. Tagad, redz, atkal.
Ja kāds vēl gribas pasmieties, te ir cita šizofrēniķa raksts par “krievu valodas diženumu” tās pašas brandžas izdevumā – ves.lv .
“«Плыть» = «плот» = «флот» = «флаг» — абсолютно очевидная смысловая цепочка. И «флаг», и «флот» — слова русского происхождения. При чем здесь, скажите на милость, голландский язык?”
“«Навь» + «гатить» = «навигация». Никакие иностранные заимствования тут ни при чем.”
“«шар» = «шарнир» = «charniere». Но это означает вторичность французского слова по отношению к русскому. ”
u.c. brīnumi… Šeit:
http://www.ves.lv/article/162370
Ak, jel… Kā lai notic, ka viņš to no sirds un laba prāta?
Padzīvojies vairāk krievu internetā – ne vien Latvijā, bet pasaulē. Tas kas tur darās, nav prātam aptverams. Lielākais vairums latviešu pat nenojauš, ka viņiem līdzās milzt absolūts, paranoidāls ļaunums. Tie cilvēki tak ir traki – ne vairāk, ne mazāk. Nenormālie. Viņi tādas lietas tiešām raksta no sirds un tām arī tic. Dažreiz tas izpaužas pat pusoficiālos avotos, tādos kā REGNUM ziņās vai Krievijas TV sižetos, pat Krievijas Ārlietu ministrijas paziņojumos.
Dažiem vāciešiem trīsdesmitajos gados kas līdzīgs bija piemeties – tos ārstēja ar stratēģisko bombardēšanu. Nez kā šos ārstēs, ja nāksies.
Kā tu, tik informēts būdams, ironiju neuztvēri.
Lūk, dzīvojam mēs savā nodabā un nemaz nenojaušam, ka mums blakus ir ļaudis, kas regulāri saņem vēstis no saprāta brāļiem Sietiņa zvaigznājā, cīnās pret vispasaules ķirzakcilvēku sazvērestību vai uzskata, ka latviešu valodai ir 150 gadu un pirms tam latvieši runāja krieviski. Staigā pa tām pašām ielām, elpo to pašu gaisu, tomēr viņu acis šo pasauli neskata. Kaut ko iebilst šeit nav iespējams: nav itin nekāda kopīga pieturas punkta, kam abi piekrīt un no kā var sākt būvēt ķēdīti, lai piekristu arī citiem punktiem. Divkopienu sabiedrība? Heck, tā ir divplanētu sabiedrība.
Lindermans māk skalot smadzenes. Un skumjākais ir tas, ka daudzi rus cilvēki tam visam noticēs.Pavisam skumji ir tas, ka viņš var brīvi darboties un kurināt naidu, demokrātija un bezmugurkaula politķi !@#$%
http://www.parvalodu.info
Lindermans ir prasmīgs demagogs. Ir taču skaidrs, ka tie cilvēki, kas to savārstījumu būs lasījuši, lielākoties nebūs interesējušies par latviešu valodas izcelsmi iepriekš un arī nemeklēs nekādus citus avotus pēc tam. Protams, šādi raksti domāti mazāk izglītotiem krieviem, kas tam visam noticētu un, iespējams, sajustu zināmu šovinisma pieplūdumu.
Bet, ja Lindermans to domā nopietni, tad viņa zināšanas valodniecībā un vēsturē ir, maigi izsakoties, vājas. Vai arī viņš ir idiots. Nevar zināt.
Galīgi Lidermani esi sanarkojies, ka šitādus murgus sadomāji, pienāks laiks un tu pa šo genocīdu pret pamatnāciju, ko esi sarīkojis, dabūsi kā nākas iekšās.
Vai kāds man var pateikt, kā krievu valodā pateikt “sviestmaize”? :)
Vai, piemēram, “viesstrādnieks” ;)
Бутерброд tiešām izklausās pēc krievu izcelsmes vārda. :D
Tāls ceļš vēl Lindermanim jāiet, pēc zināšanām liekas, ka vismaz 6-7 klases līdz vidusskolas izlaidumam :)
latv. val. galotne ir -nieks, nevis -ieks, bet izskataas, ka vinjsh pat tik daudz nezin.
Nespēju un negribu to līdz galam izlasīt, jo tas taču ir pilnīgs absurds (kas man, kā valodniecei, ir absolūti skaidrs). Īstais lingvofrīks. Es noteikti negribu, lai kāds šim absurdam tic.
Ceru tikai, ka nenovērtēsi visus krievus pēc šīs muļķības.
Un īpaši skumji šo lasīt par skaistu un arhaisku latviešu valodu.
P.S. Lūdzu nedusmojies uz mani, ka es tev neko neatbildēju par visiem šiem referendumiem. 140 zīmju bija ļoti maz, lai korektāk formulētu. Manuprāt, ja neviens neatnāktu, būtu vislabāk. Ļoti gribas beidzot dzīvot mierā.
Nevērtēju krievus pēc Lindermana un latviešus pēc Dzintara. Tas gan arvien grūtāk pēdējā laikā ir paveicams, bet cenšos.
Ja uzrakstītu – nelasītu.
Ja godīgi, īsti nesapratu šo komentāru.
Jautājumi raksta autoram? Tu sen sāki lietot narkotikas? Un uz kādām tagad sēdi? Un tev neliekas ka tās kaitē tavām smadzenēm?
Un kas tavai gramatikai lēcies? Klūp un krīt pret vīna korķiem?
Bet jautājumus šī konkrētā raksta autoram šeit uzdot nemaz nevar – būs jādodas uz, piemēram, https://www.facebook.com/profile.php?id=100003973173640