Eirovīzija

Viņnakt uznāca kāre klausīties dažādu gadu “Eirovīzijas” konkursa uzvarētājdziesmas. Un nebūt ne pirmo reizi, hehe. Patiesību sakot, cenšos norobežoties no tā “principa”, pēc kura ļaudis nereti mēdz zākāt visus šī konkursa dalībniekus kā “nekvalitatīvās mūzikas” pārstāvjus utt. Par pašu pasākumu kā tādu arī neesmu sevišķi augstās domās, tomēr tajā pieteiktie darbi bieži vien izrādās diezgan interesanti un vismaz manai – vienkārša klausītāja, nevis profesionāla mūzikas kritiķa ausij ļoti tīkami.

Galu galā, pašos pirmsākumos “Eirovīzija” man šķiet bijis tiešām muzikāls konkurss. Piemēram, šī šveiciešu dziesma, kas pašā pirmajā “Eirovīzijā” 1956. gadā ieguva pirmo vietu – mēle neceļas to nosaukt kādā skarbākā vārdā, gluži otrādi.

Lys Assia – Refrain

Arī tālākos gados uzvarējušās dziesmas šķiet gluži tīkamas – ir gan spēcīgāki, gan vājāki darbi, tomēr tā joprojām ir kvalitatīva mūzika. Piemēram, citos apstākļos pirmo reizi dzirdot šo 1969. gada franču gabalu, es diez vai domātu, ka runa ir par Eirovīzijas “formātu”.

Frida Boccara – Un Jour, Un Enfant

Manuprāt, “nepareizais” lūzums ir noticis tā ap 1974. gadu, kad pie apvāršņa parādījās zviedru grupa ABBA. Protams, pati par sevi arī tā nemaz nebija slikta, bet iezīmēja stila maiņu visam konkursam. Pēc tam tur ilgi nebija nekā tāda, kas manā skatījumā būtu pelnījis sevišķu izcelšanu – vismaz muzikāli ne. Protams, vizuāli redzējis neesmu – pieņemu, ka tieši tad Eirovīzija kļuva no reāli muzikāla konkursa par šovu ar attiecīgajām prasībām un sekām.

Kopš tā brīža pirmais darbs, kas man atkal “Eirovīzijā” patīk, ir radies tikai 1995. gadā. Arī tas iezīmēja pamatīgu lūzumu – pirmo vietu ieguva norvēģu dziesma ar tautiskās mūzikas motīvu. Kopš tā laika “Eirovīzijā” vairākkārt ir uzvarējuši darbi ar nacionālās mūzikas pieskaņu – lai arī ne bieži, bet nu tomēr. Arī ar tiem dalos ar Jums nākamajos videofragmentos – jo gandrīz visas šīs dziesmas man ļoti iet pie sirds.

(1995, Norvēģija) Secret Garden – Nocturne