Runā, ka šonedēļ Saeimas kārtējās plenārsēdes darba kārtībā no jauna atgriezīsies „Saeimas atvēršanas” iniciatīva, ko tautas kalpiem piespēlējis nesen izveidotais portāls „Mana balss”. Viņreiz (mēneša sākumā) tā pati ideja tika noraidīta pamatā ar „Saskaņas Centra” balsīm, piedaloties dažiem parlablatviešiem, bet pārējiem kopā ar ZZS izliekoties par beigtu zivi (izmantojot man mazsaprotamo Saeimas balsojuma formu „atturēties”).
Par to, lai tautas iniciatīvām būtu lielāka vara un līdzdalības mehānismi beidzot sāktu nest augļus arī Latvijā (saprotams taču, ka tieši no šīs politiskās izolētības rodas iedzīvotāju apātija, nemaz nerunājot par atbalstu dažādām sazvērestības teorijām), plecu pie pleca iestājās citkārt nesamierināmi pretinieki – Vienotība un VL/TB-LNNK.
Arī tuvākajā plenārsēdē, kurā jautājuma atkārtotu skatīšanu panākusi tā pati Vienotība, šis Nacionālās apvienības atbalsts sakarīgai idejai gan jau būs. Cita lieta, vai parādīsies jauni atbalstītāji. Kā, piemēram, būtu ar to, ka arī Saskaņas Centrs varētu sākt pildīt savus solījumus, kuros taču aumež dzirdēts tāds atbalsts Latvijas tautai, ka tik turies… Protams, tas pats arī par citām partijām, taču SC jo īpaši.
Pieminētajā sēdē kāds no SC deputātiem pauda viedokli, ka šī esot saknē laba iniciatīva, taču diskriminējot nepilsoņus, paredzot iespēju piedalīties tikai tiem, kuriem piemīt LR likumdošanā noteiktās balsstiesības…
Pirmkārt, uzsveru – LR likumdošanā. Otrkārt, kas tad traucētu tam pašam SC nākotnē savākt kopā savās partijās un tām pietuvinātajās organizācijās 10000 balsstiesīgu pilsoņu un kopā iestāties par visu Latvijas iedzīvotāju tiesībām? Šādi taču būtu pat vieglāk! Un, galu galā, ne jau galīgais lēmums Saeimas sēdē bija tūdaļ jāpieņem – itin mierīgi varēja nodot projektu attiecīgai komisijai, kurā tad spriest par nepieciešamām korekcijām un uzlabojumiem.
Bet nē – laba iniciatīva, tomēr noraidām! Vairāk gan ož pēc „ieriebsim vēlreiz Vienotībai, tauta lai pagaida pie ratiem”. Un tas jau atkal vienādi attiecas uz visām partijām, kas noraka šo iniciatīvu, kura varēja kļūt par partiju labās gribas demonstrēšanu vēlētājiem un politiskās sadarbības veicinātāju.
Šur tur dzirdēts arī cits iebildums par sliktu „Mana balss” iecerei, kas gan vairāk radies kā pārpratums. Ir rinda cilvēku, tai skaitā arī deputātu vidū, kas nobijušies, ka tādām „tautas iniciatīvām” tūdaļ būs likuma spēks. Te jāsteidz mierināt – nē, šiem priekšlikumiem būs vien rekomendējošs raksturs un pat Saeimas komisija var tādus ar pamatojumu rāmi noraidīt, līdz lielajai lemšanai un izrādes kariņam preses priekšā nemaz netiekot.
Runa ir par to, lai šāda iespēja iedzīvotājiem vispār būtu! Piemēram, Skotijā parlaments jau kopš 1999. gada pieņem no iedzīvotājiem elektroniski parakstītas petīcijas – un neko, valsts stāv kā stāvējusi. Apvienotajā Karalistē kopumā pagājušā gada beigās pieņemta Lokālās demokrātijas un ekonomiskās attīstības programma, kura cita starpā paredz arī prasību visām oficiālajām iestādēm obligāti nodrošināt iespēju iedzīvotājiem elektroniski apstiprināt petīcijas. Kāpēc lai Latvija nebūtu tikpat demokrātiska?
Publicēts arī lapā “Sabiedriskā līdzdalība”: http://www.draugiem.lv/blogs/?p=5255453