Gribot negribot nācās atcerēties bērna dienās lasīto Kita Pedlera un Džerija Deivisa fantastikas gabalu “Mutants-59 plastmasu ēdājs”, kura subjekts bija specifiska baktērija, kas saēda jebkuru plastmasu, pārvēršot to putojošā substancē.
Izejot no istabas gaitenī, ieraudzīju uz grīdas šo, kas vēl nesen bija griestu lampiņa – no tiesas, ir sajūta, ka tie ir kāda citplanētieša pārpalikumi vai kas tāds, kas par to vēl tikai izaugs un naktī nāks pēc manām smadzenēm, hehe. Notikušā apstākļu noskaidrošana vēl priekšā…
Lampiņa atrodas tur kur tai ir jābūt. Varbūt vienīgi mazliet zemāk. Un jā, ur vēl arī ir montāžas putas.