Arī es tāds biju

…tā pirms gadiem desmit vai ap to laiku tieši caur šo organizāciju es nokļuvu politikā. Toreiz JSS – Jaunatnes Sociāldemokrātiskā savienība bija visai unikāla, ja salīdzinām ar citām politiskajām organizācijām agrāk un patiesībā arī ar daudzām šodien. Jo “klasiski” politiskās jaunatnes organizācijas veidojas apmēram tā – gados vecāki onkuļi kādā partijā  izdomā, ka derētu nošaut divus zaķus ar vienu šāvienu – gan publiski parādīt partijas atvērtību jaunām, progresīvām idejām, gan iegūt bezmaksas darbaspēku informācijas izplatīšanai kampaņās. Sacīts, darīts. Un top jaunatnes organizācija, kuru kūrē kāds no “vecajiem”, evaņģelizācija rit pilnā sparā un tādā garā.

JSS patīkami atšķīrās ar faktu, ka to bija dibinājuši ar partijām nesaistīti jaunieši pēc pašu pārliecības – sadarbība ar partijām tika meklēta tikai vēlāk, ir laika gaitā bijusi dažāda un pat šobrīd pastāv tikai uz neatkarīgu organizāciju sadarbības līguma pamata, nevis kā partijas struktūrvienībai. Katrā ziņā, 2000. gadā tas bija pamatojums, kas man palīdzēja izšķirties par iestāšanos organizācijā – jo par partijām biju apmēram tādās domās kā jebkurš vidusmēra latvietis un sevis saistīšana ar “lielo politiku” man vispār nebija ne prātā – toreiz vienkārši gribēju būt sabiedriski aktīvāks, atrast sabiedrotos atsevišķu vides aizsardzības ideju realizēšanai un praksē paslīpēt savas prasmes. Ja toreiz kāds teiktu, ka es nopietni iesaistīšos politikā, pat kandidēšu vēlēšanās un vispār būšu karojošais sociāldemokrāts – es tādu runu teicēju noturētu par, mazākais, jokainu.

Taču būtiskākais tai visā ir fakts, ka šādi radusies organizācija dod saviem biedriem pavisam citādu iesaistīšanās un darbības motivāciju – uz idejām un personīgo pārliecību balstītu. Un vairo ticību demokrātiskajām tradīcijām, kas daudziem jaunajiem politiķiem, ko ir bijusi iespēja vērot “izaugam” no citām politiskajām organizācijām, ir stipri vien traumēta jau pašā saknē. Bet nevar reformēt valsti, ja pats netici tam, ko dari.

Vispār esmu izteicies nedaudz neprecīzi – mūsdienu JSS ir nevis izveidota, bet atjaunota. Jo tā ir nosaukuma un tradīciju mantotāja no tāda paša nosaukuma organizācijas, kas tapusi jau tālajā 1917. gadā. Dažreiz tiek jautāts, kāpēc sociāldemokrātiem savas jaunatnes organizācijas nebija jau 1905. gadā – taču atbilde patiesībā ir ļoti vienkārša. Jaunatnes organizācija tobrīd sociāldemokrātiem nemaz nebija vajadzīga – jo visa LSDSP būtībā bija viena liela jaunatnes organizācija, 1905. gada revolūciju organizēja jaunieši, arī pastāvošās varas spaidus, izsūtījumus un nāvessodus piedzīvoja jaunieši… Kad šī paaudze kļuva vecāka, tika izveidota jaunatnes organizācija, kura bija ne mazāk aktīva – un līdzīgi saviem priekšgājējiem, bija visai revolucionāra, kā dēļ vēlāk bija spiesta ilgstoši pat darboties pagrīdē pēc Ulmaņa apvērsuma.

Tagadējā JSS ir izveidota 1993. gadā, un caur tās skolu ir izgājusi vesela rinda jauno politiķu, ar kuriem man ir tas gods (un šo bez ironijas patiešām uzskatu par godu) arī šobrīd strādāt plecu pie pleca.

* foto no 11. novembra – Lāčplēša dienas

Leave a Reply

Your email address will not be published.