Nesen tepat blogā nomainīju Youtube saiti no līdzšinējā lietotāja “Ukrainis” uz “Baltaistrusis”. Jo raugi, iepriekš vairāk saistīju sevi ar “ukraiņa kontu”, kurā tiek publicēti itin visi video, kas šādā vai tādā veidā saistīti ar manu darbošanos, ne tikai autormateriāli. Taču tagad pēkšņi iekārojās veidot jaunu – tikai savu kanālu, kas pilnīgāk atklātu manu iekšējo dullumu un attieksmi pret dzīvi. Apnicis ir vienmēr būt formālam, dzīve iegrozījusies pārāk nopietna, drošāk ir dzīvot tomēr ar smaidu, nevis mūžīgu spriedzi. Var jau arī būt, ka tā ir tā slavenā pusmūža krīze, hehe. Lūk, te pielikumā jaunā kanāliņa īss pārskats.
Pirmais video, kas publicēts Baltā Truša kanālā, iraid nosaukts “Spoku māja”. Filmēts tā ap 2006. gadu Baldonē – kādā no “UrbanTrip” aktivitātēm. Piedalījās toreiz braucienā kādi 6 vai 7 cilvēki, kadrā gan redzami tikai pāris. Nekad pats tā arī neesmu sapratis, ko ar šo video vēlējos pateikt, hehe. Uzskatīsim to par tādu acumirklīgu attieksmes paudumu, ne vairāk, sarunāts?
Nākamais video ir ieraksta fragments no manas vārda dienas svinībām viņgad – jā, es svinu Džerijus 12. decembrī. Kāpēc tieši tad – tas ir mans noslēpums, kuru es izpaužu individuālās audiencēs. Pieteikums uz tādu iesniedzams trijos eksemplāros, uzrakstot tos ar pirkstu Daugavā pilnmēness naktī. Varbūt vēl šodien var paspēt, nez. Video es stāstu kādu no priekšniecības dzirdētu anekdoti par ebreju laulībām, viesi smejas un sit plaukstas.
Trešais video vēl nesen izraisīja nelielu “bum!” latvju tvitersfērā, toreiz gan tas bija publicēts TwitVid servisā, bet nu iraid personīgā prieka labad ielikts arī YouTube: stāsts par to, kā Markus Riva kopā ar Džeriju Šternu gatavo saldējuma kokteili, hehe.
Nākamais rindā ir sens Džerija uzsaukums sociāli neaktīvajiem ļautiņiem – izrādās, tieši tādus Senajā Grieķijā dēvēja par idiotiem… Šeitan to neievietošu, paskatat paši pēc izvēles kādā no sev tīkamām valodām.
Tālāk – atkal UrbanTrip, šoreiz gan netieši. Bijām 2006. gadā Grenoblē (Francijā), kur prezentējām vienu no saviem projektiem – esmu par to jau stāstījis šeit pat, pēc vēlēšanās varat pārlasīt rakstu “Grenobles kalnu daile”. Video fiksēts kāds franču virtuozs, kas mūs izklaidē ar interesantām izdarībām sasodīti tam piemērotas mūzikas pavadījumā.
Vēl viena ākstība, fiksēta talkas laikā pie Juglas suņu patversmes. Kamēr raku zemē bedri, pielavījās kolēģis Dagnis un pavēlēja runāt. Nu, tad nu runāju ar.
Un visbeidzot – arīdzan interesants video, manuprāt, kas pārsteidza mani pašu, vecos krājumos atrasts: “Kā Ēriks Stendzenieks atdeva pasaulē augstāko amatu”. Fragments no līdz šim nepublicētas sarunas ar tā saucamo Pasaules valdnieku – Pēteri Seņkānu, kurš šobrīd diemžēl jau ir pārcēlies uz dzīvi otrpus Mēnesim – vai atgriezies savā dzimtajā Oriona zvaigznājā. Apsolos drīzumā publicēt visu ierakstu, vēsture ir vēsture.
Tas nu tā, īsumā. Taču turpmāk plānoju būt ražīgāks Jūsu pārliecināšanā par savu iekšējo dīvainību un cītīgi norobežoties no ieskaitīšanas formālo blogotāju kārtā, hehe. Es esmu cilvēks, nevis iPhone aplikācija!
Markus Riva video ir labais! :D