Pornogrāfija

Reiz kāda man ļoti attāli pazīstama meitene bija publicējusi blogā ierakstu, kuru es pamanīju tikai kādus gadus vēlāk. Tur bija apmēram tā rakstīts – viņa braukusi trolejbusā un ievērojusi blakus kādu vīrieti lasām grāmatu. Vispirms uzmetusi acis grāmatas tekstam un traki izbrīnījusies – tā bijusi par pionieru dzimumaudzināšanu¹. Bet tad paskatījusies uz lasītāju, atpazinusi tajā mani un nospriedusi, ka tādā gadījumā tas ir pilnīgi normāli.

Še atkal kāds cits gadījums, pēc kā varat pamēģināt vērtēt to manu “normālību” (kādreiz būs jāpajautā, ko viņa ar to domāja). Vakar internetā uzgāju kādu pilnkontakta pornogrāfisku filmu, kuras ievadā pārītis pirms pamatīgas drāšanās uzpīpē ūdenspīpi. Es patiesi aizgrābts noskatījos daļu šīs filmas – līdz brīdim, kamēr abi reizē beidz… pīpēt. Jo puisis sasodīti profesionāli (un es tiešām zinu, ko runāju²) sagatavoja ūdenspīpi pīpēšanai, neaizmirsdams nevienu no tiem sīkumiem, par ko es jau esmu noguris atgādināt cilvēkiem visādos forumos un  ūdenspīpju pasākumos.

Kaut gan, ja par pornogrāfiju sauc to, kas apmierina skatītāju, varbūt tieši tā ir man īpaši domātā pornogrāfija, hehe. Es tad sēdētu un skatītos, un skatītos, kā puskaili ļaudis saliek ūdenspīpes, sasmalcina tabaku, hermetizē tabakas trauciņus, vienlaikus nodrošinot pietiekamu gaisa cirkulāciju, pareizi aizdedzina ogles u.c.

______________________________________
^{1 Арон Залкинд – Педология. Утопия и реальность.
2 paskaidrojums – attēlā}