Analizējot ārzemju pieredzi sociālo kampaņu rīkošanā politiskajā atzarā, jāsecina, ka ārzemju kolēģi mūs ir apdzinuši par daudziem gadiem. Bez šaubām, te nav runa tikai par nozares profesionāļu esamību; tāpat jārunā arī par katras kampaņas mērķauditorijas raksturojumu – Latvijas sabiedrība ir daudz konservatīvāka un inertāka kā vairumā citu Eiropas un pasaules valstu.
Lai vienlaicīgi aptvertu pēc iespējas plašāku mērķauditoriju, kā arī veidotu maksimāli efektīvas kampaņas, par komunikācijas līdzekli visbiežāk tiek izvēlēts internets, tā kā interneta lietotāji savā veidā tiek uzskatīti par progresīvāko un jaunām idejām atvērtāko sabiedrības daļu. Arī Latvijā ir līdzīga situācija; piemēram, ” Data Servisa” 2009. gada „Vēlētāju attieksmju pētījums” parāda, ka visi respondenti ir vienādi sasniedzami ar TV palīdzību, bet pauž arī viedokli, ka vēlēšanās piedalīties neplānojošie jāsasniedz ar internetu, jo lielākoties šādu izvēli pētījumā norādījuši gados jauni cilvēki.
No psiholoģiskajiem motīviem, uz kuriem strādā šādas kampaņas, parasti tiek izvēlēta cilvēku humora izjūta, patriotiskās jūtas un vēlme līdzdarboties.
Kā asprātīgu un interesantu piemēru gribētos minēt 2006. gadā ASV notikušo kampaņu „Pievērs uzmanību!” (Pay Attention!), kura tika vērsta galvenokārt uz jauniešiem un kuras pamatā bija internetā notiekoša vēlēšanu parodija, kas aicināja jauniešus līdzdarboties un nepieļaut šādas parodijas iemiesošanos realitātē. Kampaņas motīvs bija sekojošs – ja jaunieši neies uz vēlēšanām, valdībā tiks ievēlēti kandidāti, kas nekādi neaizstāvēs to intereses, piemēram, izlutināts kucēns, infantils plīša lācēns, māla gailis vai pat kritušu lapu maiss. Tika radīta īpaša interneta vietne ar šo kandidātu „biogrāfijām”, fotoalbumiem, reklāmas rullīšiem, vēlētāju atsauksmēm u.c., kas vizuāli bija līdzīga tradicionālajām vēlēšanu mājaslapām. Lūk, pāris plakātu paraugi:
Kampaņas baneri tika izvietoti populāros sociālajos portālos un nepilna mēneša laikā tika parādīti vairāk kā 10 miljonus reižu, kas tikai vēlreiz pierāda, cik efektīva var būt radoša un uz humoru vērsta pieeja sociālas kampaņas veidošanā.
Cits aspekts, ko izmanto, piemēram, krievu kolēģi, ir mērķauditorijas patriotiskās jūtas un vēlme līdzdarboties. Piemēram varam minēt Krievijas federācijas Sporta, tūrisma un jaunatnes politikas ministrijas viņgad radīto provokatīvo videoklipu, kurš kļuva gan par masu atzinības, gan reizē arī dažāda līmeņa pretreakcijas katalizātoru. Tā vadmotīvs bija sekojošs – ja tu visu šo laiku esi gaidījis izdevību iesaistīties, tad šī ir tava lielā iespēja. Klipā izmantots progresīvs skaņas celiņš un daudz provokatīvu tekstu, kuros Krievija atklāta kā pasaulē pati lielākā valsts, kurai „pieder” teju visi pasaules sasniegumi un inovācijas, bet pēc tam esošajai jaunajai paaudzei tiek iemests sejā, ka tā neko nedara, tikai patērē valsts resursus, lieto alkoholu un citādi izklaidējas, neradot vērtības, ko sniegt atpakaļ valstij. Tekstos reklāma aiziet pat tik tālu, ka jaunietim tiek paredzēta nāve 55-60 gadu vecumā bez ģimenes – „un viss, kas paliks aiz tevis, būs cipari uz kapa plāksnes” (teksts no reklāmas rullīša). Tālāk jaunatne tiek aicināta attapties, pārdomāt dzīvi un to, ko viņi var sniegt Krievijai kā valstij, apzinoties sevi par tās sastāvdaļu.
Nākamajā attēlā redzami vēl daži tekstu fragmenti no minētā videoklipa:
* pati bagātākā valsts pasaulē;
* tāda ir tava brīvība – brīvība būt noziedzniekam vai prostitūtai;
*bet kas esi tu? nepateicīgs lops? vai tas, kurš var izmainīt pasauli?
Šis pieejas veids, manuprāt, tāpat varētu izrādīties diezgan efektīvi pielietojams Latvijā, kur visvairāk ir jācīnās tieši ar sabiedrības apātiju un nihilismu.
P.S. ja pārvaldāt krievu valodu, šeit ir iespējams noskatīties tekstā pieminēto KF Sporta, tūrisma un jaunatnes politikas ministrijas reklāmrullīti: “Valdības vīruss”
Pingback: Kā veicināt sabiedrības līdzdalību Latvijā