UrbanTrip blogs

Posted on 16th March 2010 in bildes, rakstu darbi

Pirms kāda laiciņa tiku pilnībā nonesis agrāko fotogrāfu apvienības “UrbanTrip” mājaslapu – tās vietā kopš tā brīža stājies blogs. Tagad lēnītēm rakstu tajā visādas interesantas lietas – pagaidām vēl tādā ieskriešanās līmenī, lielākoties iz veciem arhīviem un drusku ikdienas ziņu, taču drīzumā ceru atrast laiku pilnvērtīgai iesaistei šī bloga arhīva tapināšanā. Piedāvāju apskatīt dažus no šiem pagaidu veikumiem…

Autopele СМЗ С-3АБhttp://urbantrip.lv/blog/?p=556

Viss pārējais, kas no laimes – www.urbantrip.lv

Mans 13. marts

Posted on 12th March 2010 in bildes

Nezinu, kāds izvērtīsies 13. marts šogad – kāds tas bija viņgad, labi redzams arhīvā atrastajā bildītē… Topavasar aktīvi rāvāmies LSDSP priekšvēlēšanu kampaņas ietvaros. Dažādu apstākļu dēļ gan toreiz ieguldītais darbs neizrādījās tieši proporcionāls nākotnes rezultātam. Taču pārliecība nav zudusi – ja sabiedrība daudz ko pārmet šīs partijas “vecajai paaudzei” un uzskata, ka tā līdz ar sevi diskreditējusi sociāldemokrātijas ideju Latvijā kā tādu, tas nebūt tūdaļ neliek norakstīt visu LSDSP. Partijas rindās ir daudz jaunu cilvēku, kuri nespēj samierināties ar valstī notiekošo, kuri redz sociāldemokrātiskās politikas nepieciešamību Latvijas ikdienā. Galu galā, arī 1905. gada revolūcija savulaik tika realizēta tieši gados jauno sociāldemokrātu vadībā.

P.S. varbūt noder: http://twitter.com/lsdsp + http://www.draugiem.lv/lsdsp

Man ir apnikusi Latvijas politika

Posted on 9th March 2010 in rakstu darbi

Nē, tas pat īsti nav pareizais apzīmējums. Precizēšu – man latvju politiskā ikdiena ir nenormāli noriebusies. Ar visu tās divkosību, zemiskumu, regulārajām nodevībām, sīkmanisko domāšanu, nemitīgo ieciklēšanos uz materiālismu un aizmiršanu par cilvēciskām vērtībām. Taču es tajā tik un tā palikšu, interesēšos un aktīvi piedalīšos – dēļ vārdiem, kurus reiz teica īru politfilozofs Edmunds Bērks: “All that is necessary for the triumph of evil is that good men do nothing.”

Tas ir – viss, kas nepieciešams ļaunuma uzvarai, ir panākt, lai labi cilvēki neko nedara. Kas patiesībā ir vislabākais skaidrojums Latvijas patreizējām politiskajām un ekonomiskajām nedienām – jo, kā jau esmu agrāk rakstījis, tieši Latvijā ir Eiropas valstīs visproblemātiskākā situācija cilvēku sabiedriski politiskās līdzdalības sektorā. Ja daudzās pasaules valstīs pašiem iedzīvotājiem liekas pilnīgi normāli līdzdarboties tiklab visdažādākajās nevalstiskajās organizācijās, kā arī valsts un pašvaldību institūciju darbā, pie mums tas joprojām ir raksturīgi tikai pavisam nelielai sabiedrības daļai… Diemžēl. Bet kāpēc lai valdību uztrauktu tādas sabiedrības problēmas, kura pati par to risināšanu nemaz neinteresējas?

Nedaudz statistikas: Apburtais loks Latvijas politikā

Kāds būs 16. marts šogad?

Posted on 5th March 2010 in bildes

Atradu kolekcijā viņgada 16. martā tapušas telefonbildes, kurās redzama situācija rīta pusē pie Brīvības pieminekļa. Baidos pat domāt, kāda tā būs šogad, kad Rīgas pašvaldību vada jau pavisam cits mērs – tāds, kurš publiski medijos apliecinājis savu atbalstu 9. maija pasākumiem pie Uzvaras pieminekļa un vienlaikus jau manīts konsultējamies pie Drošības policijas ierēdņiem par iespējamo pamatojumu aizliegt 16. marta veco leģionāru gājienu… Starp citu, šai sakarā labs raksts bija manāms vakar žurnāla “Cita diena” blogā: Ušakova kalendārs.

Rammstein plosto Rīgā

Posted on 5th March 2010 in bildes, rakstu darbi, video

Sodrējiem nosmērētu seju, apsvilušām uzacīm un kūpošiem matiem esmu svaigi mājup pārnācis no “Arēnas Rīga”, kur notika grupas “Rammstein” koncerts.

Kā runā, VUGD iniciatīvas pēc tas varēja gan nemaz nenotikt. Par laimi, es šo informāciju ieguvu ar nokavēšanos – pārlasījis Twitter ziņas vien īsi pirms iesildītāju uzstāšanās, tādējādi sev aiztaupot krietnu daļu nervozēšanas, kas tika citiem. Piedevām, tika man arī jau pašā sākumā savs prieciņš – izrādās, mana ORB.lv fotokonkursā iegūtā biļete derēja fanu zonai; tātad, tiku skatītāju bariņā pie pašas skatuves. Ak, un vēl tāds sīkums kā iegūtie papildus līdzekļi, realizējot naudas formā iepriekš pirkto parasto biļeti – arī patīkami.

Click here to read more.. »

Par Vienotības simbolu

Posted on 4th March 2010 in rakstu darbi

Jaundibināmais politiskais veidojums “Vienotība” šodien plašsaziņas līdzekļos izplatījis viedokli, ka apvienības logotips, kurā ietverts burts “V”, simbolizējot jaunu pagriezienu valsts politikā (cerams, ar to netiek domātas Repšes jaunākās idejas – tāds pagrieziens Latvijai varētu izrādīties visai nepatīkams) un vispār starptautiski asociējoties ar uzvaras simbolu.

Nez, man pirmā asociācija, ieraugot attiecīgo stilizēto logotipu, bija ar 80-o gadu seriālu par citplanētiešu ķirzakām, kas mēģināja iekarot Zemi un uzspiest tai savu ideoloģiju – tur apmēram tādā pašā veidā tika uz sienām ar krāsu nevērīgi pūsts simbols “V”, kas bija saīsinājums no “Visitors”. Izskatās, ka JL no kosmosa vēsmām nekādi vaļā netikt, hehe.

P.S. par minēto filmu esmu jau rakstījis, ja ir interese, te tas aprakstiņš ir: Bērnības kino.

Par kažokādām

Posted on 3rd March 2010 in rakstu darbi

Cilvēkiem patīk visu sajaukt vienotā putrā. Ja kāds iestājas par kristīgām vērtībām, viņu tūdaļ nolamā par tumsoņu, kas aizstāv reliģiskus māņus. Ja pret noteiktu politisku pārkāpumu protestējošais pamanās pats būt kādā partijā – protesta būtība tūdaļ tiek aizmirsta un “vainīgais” dabū ādā par savu piederību. Arī zaļajā sektorā valda gana bieza putra… Lai tik pamēģina kāds protestētājs, kam nepatīk kažokādu izmantošana modes industrijā, kaut paostīt kotleti! Un tādā garā.

Bet re – es tieši tāds esmu. Nereti esmu uz ielas redzams staigājam ādas jakā, labprāt lietoju gaļu pārtikā un tomēr vienlaikus, nebūt nesaskatot šajā visā jelkādas pretrunas, protestēju pret kažokādu biznesa kultu. Manuprāt, tā patiešām ir būtiska atšķirība – vai cilvēciņš attaisno savu gaļēdāja iedabu, uzkozdams pa kādam gaļas pelmenim, vai arī vienkārši dzenas pēc mistiskas ciltsbrāļu atzinības, uzvelkot mugurā desmitiem speciāli sagatavotu līķīšu ādas…

No pārtikas ir atkarīga cilvēka izdzīvošana. Ir noteikti apstākļi, kad arī dzīvnieku kažokādas tāpat nodrošina cilvēka bioloģisko izdzīvošanu – taču to nekādi nevar teikt gadījumā ar vienā vai otrā veidā naudīgajām sievietēm un nereti arī vīriešiem, kuri izvēlas iegādāties dabisku ādu kažokus, lai sekotu noteiktām modes tendencēm. Simtiem tūkstošu dzīvnieku zaudē dzīvības, nebūt ar to neglābjot citas…  Tā ir, acīmredzot, tāda kā slimīga pašprezentācijas tieksmes galējība – parādīt sevi kā bara agresīvu vadoni, tikai atšķirībā no dzīvniekiem nevis pašam saplosot vājākos dzīvniekus, bet “civilizēti” atļaujot to izdarīt profesionāļiem un iegūstot attiecīgo statusu par naudu. Nav jau tālu jāmeklē, tepat tuvajos kaimiņos ir ne viens vien cilvēks, kam tāda dīžāšanās ir pa prātam – kaut vai lai atceramies neseno preses jandāliņu ap miljonāra Kargina superdārgo kažoku. Nu, vai Raimonda Paula dāvanu sievai – karakulādas kažoku (kas, kā zināms, šo pseidoplēsoņu pasaulē kotējas  īpaši augstu, jo par izejmateriālu tiek izmantotas vēl nedzimušu embriju ādiņas). Vēl atceros nesen lasījis, ka “admirālim” Jānim Dāvim esot mājās pat speciāla ar klimata kontroli aprīkota telpa kažoku glabāšanai. Un tādā garā…

Tā liekas esam bezjēdzīga slepkavošana. Neba nu modes dāma cietīsies, veselu nedēļu vienā un tai pašā kažokā staigājot – vajadzēs jau vairākus, ko mainīt, izejot sabiedrībā. Cik dzīvnieku tiek speciāli vien tāpēc izaudzēts un nogalēts, lai sagādātu vienam cilvēkam šādu prieciņu? Tādi man tie uzskati gadījušies – pavisam nemoderni.