Elektrolietas

Diezgan būtiska daļa manas dzīves pieder elektroniskajai mūzikai, siltas jūtas pret kuru meklējamas jau bērnībā. Kaut kādā mērā tas varētu būt saistāms ar laiku, kad es gāju uz sporta rokenrola nodarbībām, kur tīri atslodzei pasniedzēja mēdza mūs palutināt arī ar citām dejām – sākot ar tango, turpinot ar lambadu un nobeidzot pat ar break-dance elementiem, iz kuriem tad nu tā augšminētā kāre varēja dzimt. Lielāks nopelns pie tā gan ir manis ap to pašu laiku iemīlētajiem mūziķiem, par kuriem mazliet jau vēstīju iepriekšējā ierakstā – DEVO un YELLO. Un vēl jo nopietnāk – ART OF NOISE. Ļoti interesants kolektīvs, kas laikam gan viens no pirmajiem (tā ap 1983. gadu) sāka nopietni aizrauties ar mūzikas sampleriem un t.s. sintētisko popmūziku.

Protams, šeit vairs nevaru tik vienkārši kā iepriekšējā ierakstā izvairīties no THE PRODIGY pieminējuma. Viņu daiļradei esmu sekojis kopš tās pirmsākumiem – un slavēju tos par šīgada “atgriešanos pie saknēm”. Pēdējais disks, ko grupa izdevusi, ir viņiem tik oldskūlīgs, cik vien tas iespējams, neatsakoties no muzikālajām un tehnoloģiskajām iemaņām, kas iegūtas gadu gaitā… Nenoliegšu, man patīk visa viņu daiļrade, taču divus iepriekšējos diskus noteikti neklausījos ar tādu sajūsmu kā pašus pirmos. Un re, tagad arī pēdējais pie tiem ierindojies.

Vēlāk pasāku aizrauties ar visādiem “Nine Inch Nails” un tamlīdzīgām grupām, ko par tīru elektroniku vis nevar nosaukt, vēlāk pārejot pavisam uz smago industriju un metālu, līdz Latvijā ienāca t.s. “Kasablankas” projekts, kas atnesa reiva un drum’n’bass pārtiju periodu. Arī es uz to reaģēju aktīvi, drīz vien nogriezu savus garos matus un atgriezos pie pārbaudītām vērtībām, hehe. Vispirms tā bija trance mūzika KAI TRACID garā, kura visai loģiski šobrīd liek man būt slimīgi sajūsminātam par TRENTEMOLLER veikumiem (kuram ir sevišķa nozīme arī citāda iemesla dēļ), tāpat visādi jungle un acid jazz gabaliņi.

Protams, būtu savādi, ja paralēli Trentemolleram mani neaizrautu visa pārējā skandināvu “gudrā elektronika” – THE KNIFE, ROYKSOPP utt. Atzīstos – aizrauj. Pat ļoti.  Jo īpaši tā lieliskā dziesma, kuras mūzika pieder Royksopp, balss meitenei no The Knife, bet remikss – Trentemoller… Un vislielākā vaina Džerija nonākšanā pie šādas mūzikas, liekas, varētu būt kādreiz pazīstamajam vācu DJ SVEN VATH.

Nez, ar ko lai tā smuki nobeidz šo ierakstu… Elektroniskā mūzika pat mana niecīgā mūža ietvaros ir tik plašs jēdziens, ka par to būtu jāraksta un jāraksta nedēļām. Labs ir, būs video no kategorijas “kaut kas pavisam atšķirīgs”, saņemiet ar – APFEX TWIN. Uz tikšanos Baltā Truša nākamajos ierakstos!