Manai tautai

Šodien ievēroju pasaules plašajā tīmeklī klejojam 2009. gada versiju Ievas Akurāteres dziesmai “Manai tautai”, kas savulaik bija latviešu Atmodas himna. Neko sliktu nedomādams par projekta autoriem (iz kuriem daļa ir arī manis paša paziņu lokā) – piemēram, idejas galveno autoru, ORB.lv redaktoru Mārtiņu Otto, producentu Tomu Grēviņu un citām vietējām slavenībām, – un saņemdams šeit patiesi kvalitatīvu darbu, tomēr nespēju to pieņemt, tā man godīgi jāatzīst. Rodas teju alerģiska pretreakcija.

Dziesmas jaunais sniegums ir lielisks. Un tomēr ir sajūta, ka tam pazudis īsti emocionālais fons, kas piemita šai dziesmai – Tā Laika Tās Sajūtas. Droši vien emocionālā piesaiste jaunajai dziesmai paliks ar patreizējo laiku, kad tauta tiek aicināta vēlreiz atmosties, un to dziedās tie, kas 1988. gadā vēl nemācēja runāt vai pat nebija dzimuši. Noslīpētas emocijas noslīpētā dziesmā noslīpētam laikam, kad noslīpēti PR speciālisti aicina noslīpētu tautiņu uz noslīpētu atmodu…

Lūk, “jaunā” dziesma, lūk, arī “vecā”. Domājiet paši.

18 Comments

  1. Pingback: Twitter Trackbacks for Manai tautai [whiterabbit.lv] on Topsy.com

  2. Dievs palīdzēja, bet ko latviešu tauta šos atmodas gadus ir darījusi Dievam? Velkam z-svētkos bluķi, 11.novembrī laižam Daugavā uguns plostus, un ceļam gaisā pagānu tradīcijas.
    Super vienkārši, un tad vēl pēc pāris gadam bliežam atkal- Palīdzi Dievs. Nez cik daudzi vispār par Dievu interesējās, tik latvieši zaimo un nopeļ, un kristiešus apvaino, sauc par dumjiem, ka ticam Viņam nevis pērtiķim kā sencim, ko šos atmodas gadus mums skolā smadzenēs skalo. Nez vispār cik no šiem jauno laiku dziedoņiem Bībeli atvēruši. Ja godīgi, manuprāt, tā visa ir klaunāde, un mums vajadzēs sūri un grūti sevi pierādīt, lai Dievs tautai atkal palīdzētu.

  3. Tā, dziesma jaunā patīk, bet tas gan jau atsevišķu cilvēku dēļ, kuri tur dzied.
    Par Dievu – Dievs taču visu piedod. Un ja jau tā, tad kāpēc brīdī, kad mēs kaut ko lūgsim, lai viņš nepalīdzētu? Vismaz cik zinu par kristietību, tā tam vajadzētu būt.
    Bet piekrītu goo – diez vai tur ir runa par Dievu no bībeles.

  4. Liene Kļaviņa

    Gribēju tik piebilst, ka Ritmaņi šo dziesmu rakstīja dzīvajam Dievam,kā jūs izsakāties,tam no Bībeles:) Ne tam dieviņam uz mākonīša.

    Un aicinājums kristiešiem,kas jūtas tik aizvainoti,ka pagāni redz dzied lūgšanu,neticot Dievam,varētu par to priecāties.. un vairāk padomāt par to,ko ir teicis Jēzus..

    Jēzus saka: Ikviena valsts, kurā iekšējs naids, aiziet bojā; un neviena pilsēta vai nams, kurā iekšējs naids, nevar pastāvēt.
    Būtu briesmīgi redzēt savu tautu aizejam bojā! Bet iepriekšminētais ir kā likums, kas piepildās… to var manīt lasot vēstures grāmatas.

  5. Aikis

    Nez, bet man tādas pašas sajūtas kā biedram Dže. Neiet runa par to, vai ir dievs vai nav. Vai tas ir par mitoloģiju vai nemitoloģiju. Pamatideja ir emocijas un ticība tam par ko dziedi.

    Pirmajā gabalā ticības nav. Otrā ir. Tas ir arī viss.

  6. Žēl, ka cilvēks ar vārdu Kāds atļaujas tik brutāli, karojoši uzstāties kā kristietis, tādējādi maitājot kristīgo cilvēku uzskatus par Pasauli.
    Ir pagājuši vairāki gadsimti, kad kristīgās tautas beidzot ir sapratušas, ka nevis viņu garīgo līderu alkatības vārdā ir jācenšas palielināt šādas vai tādas konfesijas ietekmes robežas izdarot vienu no lielākajiem grēkiem – nokaut!
    Varu ilgi un bezmērķīgi runāt arī par gara nokaušanu, jeb dvēseliskās apziņas nokaušanu, ko kā saprotu arī mēģina propagandēt!
    Kā drīkst musināt kristietis uz neiecietību pret ilgu un pastāvošu kultūru???
    Diez vai man būs jāstāsta, ka kristietība sevī uzsūkusi un pārņēmusi gadu tūkstošos izveidotās tradīcijas un svētkus no vairākām tautām, pie tam sadzīvojot katrā reģionā ar specifiskajām tradīcijām. Tie paši Ziemassvētku rūķīši u.c. lietas.
    Dēļ neiecietības varam droši apgalvot, ka kristietību nepieņems tie cilvēki, kas daudz senākajā budisma kultūrā ir iedziļinājušies, bet tā filosofiskās doktrīnas nekaro ar atšķirīgajām tradīcijām Indijā, Ķīnā, Japānā u.c. valstīs!
    Kāpēc melojot par kādas reliģijas pārākumu par citām, kristietība ir iedomāta svētāka? Varbūt dēļ mūsu tik niecīgās prāta un gara attīstības, jeb maziskuma, cenšamies izcelt ticību, kurai piederam?
    Esi atvērtāks pret Pasauli un cilvēkiem! Ja reiz esi kristietis!
    ES ESMU KRISTIETIS, to apzinos. aizeju uz baznīcu, kad man nepieciešams, lai izjustu iedomāti lielāku Dieva klātbūtni.
    Es iešu ķekatās un vilkšu bluķi, jo tā es varu būt tuvāk savu senču izpratnei par Pasauli.
    Galvenais ir nebūt iznīcinoši neiecietīgam, tad varēs pastāvēt ikviens, bet ar no konfliktiem mums neizbēgt, tāpēc ir kareivji, kas cīņai stājas.
    Esmu gatavs būt viens no tiem :)
    Jauku jums dienu dārgie lasītāji, komentētāji, līdzcilvēki un arī neiecietīgie savas taisnības karotāji – citu dzīvju maitātāji!

  7. Olsess tava dzīves filozofija ir man par manam prātam par sarežģītu, piedod! Nav runa par tradīcijām reliģijām, konfesijām, bet par vienu vienīgu Dievu, un vienu vienīgu patiesību Jēzū Kristū, tik vien tur tas sāls!
    Džerij, nē es neesmu un nemūžam nevēlētos būt viens no tiem fanātiķiem, kas neko nezinot “lieku pa savu līniju?”, ja nezinātu, tad nemaz savu muti nevērtu vaļā, bet nu reiz dzīvē ir noticis tā, ka Patiesība neļauj muti turēt ciet.
    Biju ļoti pārsteigta, ka mana emocionālā komentāra dēļ ir pat ieteikta diskusija, kas pat ielikta tavā draugiem.lv d-grāmatā. Vismaz sirdī patīkams prieks bija uzzinot, ka Dievam tici ( esmu pārsteigta, ka aizstāvi pagānu tradīcijas, ja, protams, tas domāts, kā aizstāvība)
    Bet domāju, nav vērts ņemt mani vērā, jūs taču tā pat esiet gudrībā un dzīves ziņā mani apsteiguši gan garīgajā, gan laicīgajā, bet paldies, ka kaut minūti veltījāt savu laiku, sava ego pacelšanai, tas noteikti pasaulei nesīs kādu lielāku jēgu.

Leave a Reply to Džerijs Šterns Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *