Drīz laikam būs jātaisa atsevišķa rakstu kategorija “čivauva”, ja tā turpināsies, hehe. Lūk, Viņa majestāte Princis II (ko Jūs tā skatāties, ne jau es to izdomāju).

Read more…

Sakiet, vai vārds “amorāls” ir cēlies no vārda “amore”? Tas brīnišķi atvieglotu dzīvi.

- Viņi meklēs pirātu.

- Šis jau pats izskatās pēc pirāta, – atbildēju.

Patiesi, pie galda sēdošais vīrs izskatījās pēc īsta pirāta. Plati pleci, plaukstas kā lāpstas, kupla, sirma bārda, apsējs pāri acij, viena auss pārvērsta par ādas lēveru un sakaltušu asiņu kamolu. Vīra dzirdi gan tas nebija sabojājis – pat uz pusbalsī teikto piezīmi viņš tūdaļ reaģēja, pielēca kājās un draudīgi nāca man klāt. Neviļus pakāpos atpakaļ, atsitos ar muguru pret sienu un apjuku, vīrs to izmantoja un saķēra ar plaukstām mani aiz rīkles.

Kampdams pēc gaisa, kritu pie zemes un vienlaikus ar visu spēku rāvienā notriecu uzbrucēju gar zemi, taču viņa tvēriens neatslāba – vīrs uzkrita man virsū un turpināja žņaugt, tikai nu jau lamājās un gānīja arī mani, norādīdams arī uz mūsu vecumu atšķirību un manu nekaunīgo izrunāšanos.

Vienā cīņas mirklī man saplīsa krekls. Vīrs tūdaļ ievēroja, ka man biksēs ir poga ar sirpja un āmura simbolu.  Tas, liekas, noveda viņu ārprāta stāvoklī, saņēmu vēl negantākas lamas un manāmi radīju vīrā vēlēšanos mani nogalināt īpaši zvērīgi. Bet ar to stāsts nosacīti beidzas. Kāpēc es to vispār tiku sācis? Redziet, to es redzēju vakar sapnī, pirms mani pamodināja mātes telefona zvans ar tekstu, ka es esot aizgulējies un laiks doties uz darbu.

Izrādās, ne visiem tas ir saprotams tāpat vien, tāpēc papildinu – realitātē man bikšu pogas ar sirpi un āmuru nav, tikai sapnī nez kāpēc bija, ar tikpat neeksistējošu pamatojumu manā dzīvē, kā itin visas šī sapņa detaļas…

- Puisīt, tu esi stulbs vai izliecies?
- Neesmu es izliecies!
Ak, bet mums šoreiz tomēr izdevās gan pastulboties, gan izliekties reizē – kārtējās sfēriskās izklaides ietvaros.

Ak jā, es laikam nemaz neesmu to tā pienācīgi te paudis, tagad nu pie tā ķeros, hehe. Gan jau pēc vairākiem šai tēmai veltītiem rakstiem te un citur būsiet pamanījuši, ka es vairāk vai mazāk uzstājos kā Juglas suņu patversmes aktīvs atbalstītājs. Saknes tam ir dziļas, taču intensīvāk viss sāka notikt tā ap 2007. gadu, kad pēc apvienības “UrbanTrip” iniciatīvas notika projekts “Negribu būt kaķis maisā”.

Nu re, un šobrīd pie patversmes pasākuši ganīties vēl arī citi “tehniski” ļautiņi, tamdēļ tai nu tagad ir gan sava web-kamera, gan arī blogs, kurā būs (atšķirībā no pamatlapas) lasāmi operatīvie jaunumi un patversmes īpaši akūto vajadzību apraksti, kā arī daudz visādu citu lietu.

Starp citu, ikreiz pēdējās (tas ir, aktuālākās) ziņas virsraksts no šī bloga būs lasāms arīdzan te, Baltā Truša blogā – slejā pa labi no šiem tekstiem. Nu jā, ko lai dara – autors tak labi pazīstams, neiešu tādam atteikt, heh.

P.S. piemēram, arī šobrīd patversmei ir kāda ļoti īpaša vajadzība: http://bit.ly/1aEQft