Parkour. Bez vārdiem.
Андрей Скурьят – “Out of time”.
Parkour. Bez vārdiem.
Андрей Скурьят – “Out of time”.
Nejauši iemaldījos kādā senākā Anša Egles bloga ierakstā – “Ko darīt ar disketēm?”. Autors tajā stāsta par vēstures sen aizmirstā informācijas nesēja, datordiskešu iespējamo pielietojuma formu – kā kafijas krūzes paliktni, lai tā neatstātu slapjus nospiedumus uz galda. Komentāros kāds tūdaļ steidz piebilst, ka daudz labāki kafijas krūzes paliktņi esot apaļie kompaktdiski.
Tūdaļ atcerējos senu gadījumu, kad pašam nācās netradicionāli pielietot kādu informācijas nesēju. Romantiska novakara ietvaros mēģināju mājas apstākļos sakult saldējuma kokteili; pie lietotajiem elementiem jāmin saldējums, sula, krūze, rokas mikseris un stabila nervu sistēma… Ja mikseri lietojat bez speciāla trauka, bet gan parastā krūzē, saldējuma šļakatas uz tapetēm, grīdas, griestiem un apģērba ir neizbēgams ļaunums. Tomēr mirkļa iedoma palīdzēja no tā izvairīties – ja Jums ir mājās kāds lieks kompaktdisks (teiksim, tukša matrica vai kaut kas no “Duets Sandra” repertuāra), problēma ir atrisināta. Disks savos izmēros tīri labi nosedz kārtīgu tējas krūzi, bet caurums tā vidū noderēs, lai izbāztu tam cauri vienu kuļamlāpstiņu (vai kā nu to sauc). Un re, lieta darīta, meitēns laimīgi sūc kokteili, vakara sākums izdevies!
Nespēju noturēties, vēlos arī Jums parādīt šo video… Un tātad, dāmas un kungi, dejojošais papagailis Frostijs! Un arī Reja Čārlza dziesma sasodīti laba, savulaik man iepatikusies no bērnības teju mīļākā kino – “Blues Brothers”. Video, starp citu, ir ātri kļuvis ārkārtīgi populārs visā pasaulē – un neba velti. Skatieties paši!
Izrādās, manas sajūsmas puslīdz pilnās glorifikācijas jaunajam draugam – čivauvam ir saknē kļūdainas. Jaunais draugs, čivauva Princis II nemaz nav čivauva, hehe. Vecāki pārpratumu sērijas rezultātā ir pagādājuši dižciltīgu tīrasiņu krievu toiterjeru. Savukārt man, cerams, tas runā tikai par labu, ja es neesmu spējis orientēties mazajos “dāmu sunīšos” un atšķirt tos vienu no otra…
Pēc tā, kā jaunais suns uzvedas mājās jau pirmajās dienās, jāsecina, ka mūs nākotnē gaida ne viens vien pārsteigums, atgriežoties mājās no prombūtnes, kamēr sunītis ir tur uzturējies viens pats. Šobrīd izskatās, ka par godu šai iedabai papīros sauksim suni par Karlosu Ramirezu, he. Bildēs gan pagaidām izskatās pēc rāma eņģelīša, vai ne?

Par grozījumiem attiecīgajā likumā balsoja 45 Saeimas deputāti (starp tiem pārstāvji no JL, TP, LPP/LC, ZZS un SCP). Kā iepriekš rakstīju, no visas sirds par to iestājas arī Radio SWH dīdžejs UFO (viņš arī pašvaldību deputāts Kaspars Upacieris).
“Es, Kaspars Upacieris, kā privātpersona vēlos publiski izteikt savu nožēlu un protestu pret nodibinājuma „Dzīvnieku draugu fonds” rīkoto akciju „pret cietsirdīgu lauksaimniecības dzīvnieku kaušanas metožu ieviešanu Latvijā, kā arī prettiesisku un nedemokrātisku likumdošanas procesu“. Man ir neērti par manu kolēģu un amata brāļu bērnišķīgi emocionālo liekulību. Vai pēc šīs akcijas viņi savas ādas kurpes nomainīs uz dermatīna čībām? Vai savus mājdzīvniekus – kaķus un suņus – baros ar veģetāru barību, neindēs dzīvnieku parazītus un restorānos neēdīs sulīgu steiku? Vai kāds no viņiem vispār ir kādreiz bijis latviešu cūku bērēs vai redzējis, kā nogalina lopus kautuvēs līdz šim?”
Es, Džerijs Šterns, izsaku nožēlu par Kaspara Upaciera aprobežotību. Vēl šodien vairāki gaļas produkcijas ražotāji tāpat intervijās atzina, ka viņiem šis jaunais likums peļņu nebūt neuzlabos; tas ir tikai tiešām sasteigts likumprojekts, kas tiek teju slepus pieņemts, acīmredzot, dažu īpaši ieinteresēto labā… Savukārt, ja Ufo nesaprot, ar ko atšķiras apdullināta dzīvnieka ātra nogalināšana no asiņu lēnas notecināšanas, pie pilnas samaņas pārgriežot tam rīkli, atliek attiecīgo personu tikai nožēlot vai aicināt pamēģināt uz savas ādas…
Foto no TVNET.lv arhīva

