Iecienīta ģimeņu pastaigas vieta – masu kapi

Skaļš virsraksts, vai ne? Taču šoreiz nekādu dzeltenās preses paņēmienu, patiešām tā arī sanāk – jo Purvciema, Mežciema un citu tuvējo rajonu iedzīvotāji tīri labprāt saulainā laikā pastaigājas ar savām atvasēm, otrajām pusītēm un citādi saistošiem ļaudīm vai pa vienam turpat Biķernieku mežā. Bet zem šī meža, grozies kā gribi, ir masu kapi…

Meža teritorijā ir novietots liels piemiņas memoriāls, kurā simboliskā ieeja ir tāda gaiša arka no Mežciema puses ceļa, gan jau esat kādreiz redzējuši. Tomēr kļūdaini ir domāt, ka šis memoriāls tiešā veidā apzīmē kapu vietu, jo patiesībā tie ir izkaisīti pa visu mežu – galu galā, 2. pasaules kara un nacistu okupācijas laikā Biķernieku mežā ir nogalināti apmēram 46500 cilvēku. Pastāv apgalvojums, ka apmēram 35000 no tiem esot bijuši ebreji, kas atvesti turp no Vācijas, Austrijas un Čehijas (citi avoti min, ka tie esot bijuši ebreji tikai no Latvijas; vienota viedokļa, liekas, nav pat vēsturniekiem), pārējie – padomju karagūstekņi, pretošanās kustību dalībnieki un Latvijas civiliedzīvotāji.

Pieminot šos bojāgājušos, arhitekts Sergejs Rivžs ar domubiedru komandu 15 gadus veidoja memoriālu, kurā vēlējās attēlot, ka tā stāvēšanas vietā zeme ir atvērusies un kļuvis redzams akmeņu lauks, kas pazūd zemē. Naudas līdzekļi (nedaudz mazāk kā 300 000 latu) memoriāla tapšanai devusi Vācijas Kara kapu aprūpes tautas apvienība, atbalstu saņemot no Vācijas, Austrijas un Čehijas. 2001. gada 30. novembrī memoriāls tika uzstādīts Biķernieku mežā.

Memoriālam var piekļūt no jebkuras meža puses, taču tā galvenā ieeja skaitās jau minētā gaišā arka, caur kuru vispirms uzkāpjot kalnā, var pēkšņi ieraudzīt visu memoriālu. Tas ir nenoteiktas formas, tomēr krasi norobežots akmeņu lauks ar apmēram 5000 dažādas formas granīta siluetiem, kura centrā ir melns granīta kubs ar Bībeles citātiem dažādās valodās. Starp siluetiem iet takas, kuru malās pie katra siluetu sektora ir kādas Eiropas pilsētas nosaukums, no kuras nākuši upuri. Tālāk meža teritorijā ir vairākas īpaši atzīmētas kapavietas (simboli: vainags – karagūstekņi; krusts – civiliedzīvotāji; Dāvida zvaigzne – ebreji). Sākumā esot bijis paredzēta arī īpaša apgaismojuma instalācija, taču tai pietrūcis naudas.

9 Comments

  1. Un kāpēc gan ne? Vieta ir sakopta. Arī apzinoties, kas tur atrodas, esam gājuši staigāties.

    Tikpat labi vari pārmest tiem, kas Lielajos kapos vakarpusē pa aliņam atkorķē ;)

    Vispār, ja tā pa lielam ņem – visa Rīga ir vieni lieli kapi. Atceries kaut vai Brīvības ielas sākumā veiktos arheoloģiskos izrakumus.

  2. Mežavecis

    Jē, esmu par to domājis – piemēram, otrpus Biķernieku ielai, vairāk uz centra pusi, arī ir eksekūciju vietas, bet tur bērni ziemā ar ragaviņām no uzkalniem brauc… Tā viņš ir.
    Bet par upuru skaitu – iespējams, ka gluži tik daudz nebūs, sk. : http://vip.latnet.lv/lpra/vesterm_bikern.htm vai http://www.jews.lv/lv/par_mums/memori_li/memori_ls_bi_ernieku_me/
    Kaut gan, šķiet, skaitam nav nozīmes. Lai mirušajiem Dieva miers!

  3. es to tagad minēju tikai kā “vienu no”, pats ciparu reāli ņēmu no cita avota, tikai tagad ātrumā nevarēju atcerēties, kura :D šis rakstelis ir kopā likts pirms kāda pusotra gada vai vairāk, tagad tikai te pārpublicēts

  4. lurike

    Tas ir manas bērnības mežs, un vecāki mums ierādīja, ka tur ir ebreju kapi- lai nu kādi viņi tolaik izskatījās, bet ar slēpēm un ragaviņām mēs gājām diezgan tālu mežā. Un tās zonas bija nošķirtas, jo apdzīvots jau tolaik arī nebija tik ļoti, nebija ne lielā Purvciema, ne Mežciema. Masu laikmetā ne par ko nav jābrīnās.

Leave a Reply to Džeina Cancel reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *