Džūkstes Bargā krāni

Reizēm tā pavisam nejauši, kādu ceļa gabalu mērojot, gadās atrast pa objekta, par kura eksistenci pirms tam ij ne mazākās nojausmas nav bijis. Tā arī šoreiz – ripinot māju virzienā pa Liepājas šoseju no šai blogā jau vairākkārt pieminētajām kāzām, kā ar āmuru pa pieri uzgāza ceļmalas uzraksts “Erotiskais muzejs”. Latvijā!

Minētā zīme atrodama, braucot no Liepājas puses uz Rīgu – kreisais pagrieziens Džūkstes pusē. No Rīgas braucot, tas būtu attiecīgi labais pagrieziens uzreiz aiz autobusa pieturas, kas saucas “Pagrieziens uz Džūksti”. Zīme tad rāda, ka muzejs esot 6 km no šī pagrieziena, bet tur viss ir viltīgi, attālums nav mērīts pa taisno. Ja gribēsiet nokļūt muzejā, Jums būs jātaisa tāds kā kreisais pusaplis, sekojot ceļa norādēm virzienā uz “Piemiņas parku”. Un tad jau aiz tāda betonēta laukuma turpat pa labi vien būs.

Muzejs sadalīts divās daļās, ir ekspozīcija pagalmā un ekspozīcija telpās. Lai tiktu klāt pēdējai, Jums būs jādabū rokā muzeja saimnieks – Modris Bargais. Brīžos, kad viņa ceļi ir aizveduši patālāk no muzeja, Bargais ir sazvanāms uz mobilo tālruni (numurs, starp citu, ir norādīts uz jau minētās zīmes pie šosejas pagrieziena, tāpēc steigt norakstīt tagad nav jēgas – taču varbūt Jums pēkšņi rodas kas saimniekam agrāk pajautājams, tamdēļ te nu būs: 29711992). Jebkurā gadījumā iesaku to darīt, jo muzeja eksponāti, lai arī savā būtībā lieliski un neatkārtojami, tomēr nav nekas bez to autora sevišķā stāsta un snieguma manieres.

Paklausoties Modrī, var likties, ka sekss ir viss, par ko viņš vispār domā – līdz pat slimīgai aizrautībai. Bet nē, patiesībā Bargais ir iemācījies nodalīt vairākus tēlus – piedauzīgais latviešu rupeklis ir viņa loma darbā. Rau, ko pats saimnieks par to saka kādā intervijā: “Cilvēkiem laikam grūti iedomāties, ka manās mājās ir pilnīgi cita pasaule! Ar sievas keramiku un gleznām.” Tai pašā intervijā meistars arī pastāsta, ka savulaik darinājis mēbeles krievu zemūdenēm un pa viņa veidotu kuģa klāju pastaigājies Hruščovs. (NRA, 04/07/2008)

Kad šoreiz paši ciemos ieradāmies, pēckāzu rītā vēl kā dullas mušas sareibuši (izņemot pie stūres sēdošo meiteni), Modris bija jau priekšā un labprāt tūdaļ ņēmās izrādīt savu mantību (nu, to muzeja, ne jau pie paša ķermeņa esošo) ar attiecīgajiem komentāriem, attaisnojot iepriekš minēto piedauzīgā letiņa titulu. Atveriet latvju nerātno anekdošu krājumu – tur tas viss ir. Taču Modra Bargā izpildījumā tas ir vienkārši jādzird, atstāstīt to nekādi nevar. Izsmējāmies pēc pilnas programmas.

Šeku reku Jums vēl ieskatam dažas bildes pievienoju. Bet lai redzētu vairākos simtos mērāmo eksponātu klāstu un dzirdētu to autora savdabīgo lekciju – tur nu nekādi neizvairīties no brauciena uz Džūksti. Jautājiet pēc Modra Bargā!

15 Comments

  1. māra

    bijām , nosvinējām 25 gadi kāzu jubileju. cēlās viss arī pašapziņa ka latviešiem ir SUPER entuazisti. tautai nedraud briesmas. ekstrēmisti ar dzeltenām kurpēm- uz priekšu!!!!!!!

  2. gvido

    Jautrības tur pietiek. Jauka atslodze uz ~35>40minūtēm.
    Ir tā vērts izkāpt garām braucot.

    Stāstījums pārspēj ekspozīciju.

    Paldies saimniekam, par izturību!

    P.s. Jo jautrāka kompānija, jo odziņām bagātāks stāstījums. Ir tā vērts, lai veltītu laiku un piestātu aplūkot.

  3. skeptiķis

    Vispār jau tas nav muzejs, šis apzīmējums nu ir totālākā patvaļa.
    Cik slimam jābūt cilvēkam, lai virpotu ( taisītu) tūkstots locekļu…. nu nez nez…
    Atļaušos savu laiku tērēt lietderīgi, lietošu esošo ( locekli).

Leave a Reply to Dita Cancel reply

Your email address will not be published.