Mintons taču precas!

Ar ikkatram vecpuisim raksturīgo šausmu sajūtu esmu apjautis, ka pavisam drīz zaudēšu kādu ilggadēju cīņubiedru, ko no kaujas lauka aizraidījusi sirdī iešauta bulta. Daudzi no tiem, kas mani pazīst dzīvē, zina arī šo cīnītāju Jāni, biežāk gan sauktu par Mintonu. Lūk, fotogrāfijā abi manās vaimanās vainīgie – tā, starp citu, tapusi tai pirmajā 2007. gada 3. augusta stundā, kad vispār iepazinos ar veiksmīgo mednieci Agati.

Ieraksta turpinājumā esmu gatavs Jums piedāvāt vēl dažas bildītes – taču tajās gan aicinu īpašu māksliniecisko vērtību nemeklēt. Tās lielākoties tapušas gandrīz nejauši un šeit ir tikai kā nelielas hronikas veida veltījums topošajiem laulātajiem draugiem – Agatei un Jānim.

Nākošās dažas bildeles, piemēram, ir tapušas jau pieminētā gada 9. novembrī Rīgas Kongresu namā, kad atzīmējām kāda atbildīga darbinieka aiziešanu no darba šai iestādē. Man tagad ir liels slinkums stāstīt par visu pārējo personu, tai skaitā manis paša saistību ar šo iestādi – ticiet man uz vārda, tāda bija, hehe.

Savukārt, nākamā tapusi jau pavisam drīz, 14. decembrī, kad realizējām Mintona “fikso ideju” – svinēt viņa dzimumdienu Zviedrijā. Precīzāk, vēlāk uz prāmja atpakaļceļā starp minēto valsti un Latviju. Tādu kā īsu stāstiņu par šo pasākumu Jūs varat izlasīt šeitan (tur, starp citu, fotogrāfijās pārsvarā redzams vedēju pāris, Andris un Ilze – bet to es Jums neesmu teicis, hehe).

Nākamā bilde savā ziņā ir sevišķi ievērojama – tā tapusi 2007. un 2008. gadu mijā; EFIX datos uzrādītais pulksteņlaiks ir tieši 00:00. Fiksēts ir svētku salūta mirklis, ko sagaidījām, pikojoties skvēriņā pie Brīvības pieminekļa.

Pēc tam šī paša brīnišķā notikuma svinības turpinājās teātrī-klubā “Hamlets”, kur tapis arī pāris nākamo bildīšu.

Tālāk jāķeras jau pie 2008. gada arhīviem. Piemēram, minētā gada 3. maijā devāmies ciemos pie jau pieminetā Kongresu nama kādreizējās direktores, godinot viņu apaļā kāzu jubilejā. Arī tur man pāris reizes izdevās fotogrāfiski pieķert topošos jaunlaulātos. Vispirms mājā un dārzā…

…un vēlāk arī pludmalē. Ar to patiesībā stāsts pagaidām beidzas, vismaz mana fotoarhīva ietvaros – kopš tā laika Jānis un Agate ir teju visu laiku pavadījuši laimīgā divvientulībā, slēpjoties no preses un fotogrāfiem, hehe. Taču apsolu, ka situācija krasi mainīsies jau pavisam drīz, kad izpildīšu savu kāzu fotogrāfa lomu.

7 Comments

  1. Jolanta

    Tiekties kopīgiem mērķiem un panakumu atslēgu meklēt vienam otra sirdī,lai sirdis nenovecotu un jūtas nenoslāptu,iekopjiet savas tradīcījas…tikai sev pašiem…radīt un kopt attiecības ne vien ar vārdiem bet arī darbiem…turpmāko mūžu piederēt tikai viens otram….lai veicas;)

  2. Pingback: Jānis + Agate = mīlestība

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *