UrbanTrip: Grenobles kalnu daile

Šis būs stāsts par fotogrāfu piedzīvojumiem Eiropā. Kādureiz, priekš kādiem simts gadiem – bet patiesībā tā ap 2006. gada pavasari kopā ar Lieni un Ervinu tikām braukuši uz Grenobli (Francijā), lai prezentētu fotogrāfu apvienības UrbanTrip 2005. gada projektu “Daba pilsētā. Pilsēta dabā”. Šovakar, pa piemirstākām datora ārēm klaiņojot, atradu šīs vizītes liecību fragmentus, un nu esmu nolēmis mūsu toreizējām atmiņām piespiedus kārtā pievērst arī Jūs. Bet nu par visu pēc kārtas.

Vispirms par “UrbanTrip” – tā ir vizuālmākslinieku apvienība, kas par savas darbības pamatu izvirzījusi mākslu kā sociālo un vides problēmu aktualizēšaas veidu. Lielākoties tie ir fotogrāfi, taču apvienības biedru starpā sastopami arī video un citu tēlotājmākslas virzienu pārstāvji. Kā organizēta kustība “UrbanTrip” darbojas kopš 2004. gada; tās realizēto un plānoto projektu apraksti rodami attiecīgajā mājaslapā. Kustības garīgais tēvs skaitos es, taču pie projektiem strādā vesela rinda dažādu ļautiņu.

Projekts “PIlsēta dabā. Daba pilsētā.” tapa kā divu atšķirīgu grupu kopdarbs, sadarbojoties UrbanTrip un Latvijas Zaļajai kustībai. Galvenā tēma – pilsētas un dabas mijiedarbība, apskatīta gan negatīvā, gan pozitīvā aspektā. Realizējot iecerēto, kopā ar iniciatoriem ceļojumā vispirms pa Kurzemes piekrasti un pēc tam Jūrmalas teritorijā devās arī citi jaunieši, kuri ar fotografēšanu bija pazīstami tikai mazliet vai pat vispār nemaz, bet visus vienoja kopējs mērķis – mācīties. Projekts ietvēra ne tikai ceļošanu, bet arī lekcijas un praktiskās nodarbības kopā ar pieredzējušiem profesionāļiem; noslēdza šo visu lērumu mēnesi gara izstāde. Saku atklāti – bija sasodīti interesanti.

Francijas virzienā devāmies prezentēt šo pasākumu krietni vēlāk, līdz tam aktīvi darbojāmies pie līdzīgu projektu sagatavošanas. Bet par to citreiz.

Uz Grenobli tikām uzaicināti no Eiropas Savienības finansu programmas “Jaunatne darbībā” realizētāju puses sakarā ar tur notiekošo jaunatnes organizāciju forumu. Pavisam forumā piedalījās ap 90 organizāciju, lielākoties vietējās, ja neskaita mūs un vēl kādu grieķu jauniešu apvienību, kas darbojas ar cirka izrāžu sagatavošanu riska grupu bērniem. Notika pasākums lielā hallē, kurā organizācijām tika iedalīti prezentāciju stendi, kuros vairāku dienu garumā bija jāuzturas un jāstāsta par projektu (un mums arī savu valsti), kas ne vienmēr bija viegli (salīdzinājumam varat iedomāties, teiksim, katru gadu notiekošo IT izstādi Skonto hallē), jo franču mēlē neviens no mums nerunāja, bet angļu valoda frančiem ne vienmēr liekas cienījama un saprotama, tāda nu tā vēsture ir, ko lai dara. Taču bija arī liels atbalsts no mūsu uzaicinātājiem, tamdēļ galā ar šo uzdevumu tomēr kaut kā tikām.

Palīdzēja arī Grenobles sevišķā vide. Rīgā mēs lielākoties pārvēršamies par ofisu žurkām, jo nav ne laika, ne iespējas no attiecīgās vides izrauties. Grenoblē cilvēks iziet no ofisa un jau redz pār pilsētu slejamies milzu kalnus, līdz kuriem, pateicoties attīstītajai ātrgaitas tramvaju satiksmei, nav nemaz problēma pusdienlaika ietvaros vēl paspēt nokļūt. Pasēdēt kalna galā, skatoties uz pilsētu no augšas, un, kas arī raksturīgs franču biznesa ikdienai, izdzert pudelīti vīna. Pēc tam var atkal ierakties darbā kaut līdz ausīm, iedvesmas pietiek.

Bija arī interesants kuriozs, kas saistīts ar mūsu savdabīgajiem kolēģiem no grieķu puses. Pirmajā tikšanās dienā tikām nosēdināti pie viena galda – tā teikt, pirmās sadraudzības veidošanas labad. Sarunas parastās – iepazīšanās utt. Grieķi jautā, ko tad mēs, latvieši, zinām par Grieķiju, mēs apmēram to pašu viņiem. Vienu brīdi izskan jautājums – kādas pilsētas grieķi zina Latvijā. Nu jā, protams, Rīgu. Latvieši pieklājīgi smaida. Un pēkšņi viens grieķis izsper, ka zinot arī Gulbeni. Tobrīd letiņu delegācijas (un arī vienas organizātores, kura tāpat ir patiesībā latviete, taču labu laiku jau dzīvojusi Francijā) sejas esot bijušas iemūžināšanas vērtas… Jā, turpina grieķis – esot bijis Gulbenē, tāda interesanta pilsēta. Pēc tam izrādījās, ka tiešām bijis – kaut kāda sena jauniešu projekta ietvaros. Bet pirmais šoka moments mums bija tiešām spēcīgs.

Eh, bet visu jau nepastāstīsi. Bija daudz visādu interesantu lietu un pārsteigumu – gan saistībā ar dzīvošanu jauniešu hostelī, gan kādā klubā satikto apsargu-baltkrievu, gan Francijas jaunatnes revolucionārajiem pasākumiem (jā, bijām Francijā tieši Tajā laikā un radām izdevību pat uz ielām drusku parunāties ar šiem jauniešiem), gan dažādiem franču ikdienas elementiem. Bet tam jau man šo rakstu vajadzētu rakstīt turpinājumos mēneša garumā.

Nobeigumā lai Jums vēl tiek tikai neliels video fragments, kurā redzams, kā foruma dalībniekus izklaidēja vietējie ārtisti. Rekomendēju noskatīties lidz galam – ir vērts.

4 Comments

  1. Pingback: WhiteRabbit » Blog Archive » Youtube: Baltais Trusis darbībā

  2. Pingback: whiterabbit.LV » Ceļojums pilsētā 7

Leave a Reply

Your email address will not be published. Required fields are marked *