Ūdenspīpes un veselība

Iedomājos, ka arī WhiteRabbit lasītājiem varētu noderēt mans 2007. gada raksts par ūdenspīpes pīpēšanas ietekmi uz veselību. Neko principiāli jaunu tajā neesmu vēstījis, taču mēģinājis objektīvi atspēkot dažus visai populārus mītus. Strīdi par ūdenspīpes ietekmi uz veselību ir nu jau ierasta tēma dažādos medijos, tomēr laika gaitā ir izkristalizējusies kāda nopietna likumsakarība. Ļoti maz ir tādu, kas savu viedokli šai jomā veido objektīvi, paši pīpētāji nebeidz ūdenspīpi slavināt, bet pretinieki klaji noliedz, piesaucot kaut kādus mistiskus pētījumus, kas ir absurdi jau savos pieņēmumos vien, tomēr reizēm tāpat gūst atbalstu.

Populārākais no tiem, protams, ir par to, ka 1 ūdenspīpes izpīpēšana atbilstot 200 cigarešu izpīpēšanai. Un tā ņem un sludina, un pārpublicē, nemaz nedomājot par to, vai cilvēks maz reāli var izpīpēt 200 cigaretes un kā viņam būtu pēc tam jājūtas… Man par prieku, tā nedomā visi; piemēram, mūsu Narkoloģijas Valsts aģentūras speciālisti raksta, ka “pētījumi ir pierādījuši, ka, tā kā ūdenspīpju tabaku nevis sadedzina, bet silda, tās dūmos veidojas mazāk kancerogēnu vielu.” Vismaz viens daudz maz objektīvāks viedoklis. Toties tam pretī Rīgas Atkarības profilakses centrs mierīgi postulē, ka ūdenspīpē tabaka deg ar 300-900 grādu (!) temperatūru un tāpēc rada dažādus paranormālus efektus. Un vēl to, ka esot “pieradīts, ka kaljana – ūdenspīpes smēķētāji biežāk pāriet pie psihotropiem preparātiem”…

Lielākā daļa no šiem “pētījumiem”, liekas, ir radušies vienkārši no paša autora naida pret ūdenspīpēm kā parādību. Kad tikko sāku ar ūdenspīpēm aizrauties, tā Latvijā bija retums un cilvēki, īpaši vecāka gadagājuma, lielākoties domāja, ka tā ir domāta tikai narkotisko vielu lietošanai. Tagad, kad sabiedrība saprot (vismaz lielākā daļa, cerams) šo atšķirību, apkarotājiem jāizdomā kas jauns. Lūk, rezultāts. 200 cigaretes, pusaudži velk katru dienu un nemirst, bet tik un tā, 200 un cauri.

Mīts par 200 cigaretēm radies no fakta, ka vienā ūdenspīpes pīpēšanas piegājienā radies dūma tilpums esot līdzvērtīgs 200 cigarešu dūmiem, taču nevajag no tā izdarīt demagoģiskus secinājumus, ka arī nikotīna daudzums dūmos ir proporcionāli atbilstošs 200 cigaretēm. Patiesībai tuvāks pētījums tika veikts pirms dažiem Vācijā, tā rezultāts bija – ka ūdenspīpes dūmos no vienas tabakas porcijas nikotīna ir apmēram kā 2-3 cigaretēs. Toties, līdztekus tam dūms ir daudz maigāks un nebojā elpceļu gļotādas, jo 95% tā sastāvā ir ūdens tvaiks. Turklāt ūdens piesaista darvu un citus piemaisījumus (vēl vairāk piemaisījumu piesaista piens, ja to lieto ūdens vietā).

Pats ar ūdenspīpēm esmu saistīts vairāk nekā sešus gadus. Šai laikā esmu aktīvi sarakstījies ar dažāda līmeņa lietas pazinējiem tuvākās un tālākās ārzemēs, apkopojis zināšanas par plusiem un mīnusiem, dažādām tradīcijām, metodēm un interesantiem paņēmieniem. Šobrīd vadu arī forumu par ūdenspīpēm – www.shishaclub.lv. Patiesību sakot, ņemot vērā paša pieredzi un pierašanas dinamiku, es domāju, ka ūdenspīpes apkarošana pa īstam izdevīga ir tikai cigarešu pārdošanas magnātiem. Jo psiholoģiski bieži vien tiem, kas sāk pīpēt ūdenspīpi, cigaretes sāk likties pretīgas – un daudz veselīgāk būtu, ja cilvēki veiktu tieši šādu izvēli, ja jau nevar atteikties pavisam. Taču kāds to manāmi negrib pieļaut, grib izsludināt ūdenspīpes ārpus likuma un arī turpmāk pārtikt no legālajām zārka naglām…

Prieks vismaz, ka pašmāju speciālisti neaiziet tik izteiktās galējībās kā viņu krievu kolēģi, kuri pretsmēķēšanas kampaņas ietvaros publicēja “pilno cigaretes dūma ķīmisko sastāvu” – sarakstu ar vairāk kā 600 vienībām. Liekas, ārprāts. Bet tas ir paņēmiens tieši priekš tiem, kuri izlasa pirmos pāris nosaukumus, tad apskatās uz apjomu un skrien slīcināties. Papētot nosaukumus tuvāk vidum, uzskaitījums izgāzās kā veca sēta. Burkānu eļļa, karotīns, seleriju sēklu ekstrakts, karameļu krāsa, koriandra ekstrakts, kolas riekstu ekstrakts utt. Ko pīpē narkologi?

Kopsavilkumā gan vēlētos teikt, ka nav jau arī tā, ka ūdenspīpes būtu pavisam nekaitīgas. Tabaka ir kaitīga cilvēka veselībai jebkurā savā izpausmē, taču, ja pie smēķēšanas apkarošanas ķeras tikai gribošie, nevis reāli varošie – jebkura pārspīlēta antipropoganda vienmēr pārvērtīsies tiešā propogandā.

P.S. ja es gadījumā kaut kad izdomāšu rakstīt vēl par līdzīgām tēmām, tas noteikti būs te rodams ar atslēgvārdu: shishaclub