Kinofakti: I am Jack’s smirking revenge

Izvēlējos šoreiz uzrakstīt dažas detaļas par kādreizējo kulta gabalu – Deivida Finčera „Cīņas klubu”. Filma tapusi pēc rakstnieka Čaka Palanjuka pirmās noveles ar tādu pašu nosaukumu, kura tobrīd vēl nepazīstamajam autoram atnesa pasaules slavu.

oriģināls: 04.02.2008

Tie, kas ir paša autora talanta cienītāji, nevis filmas kulta upuri, bieži vien sūkstās par filmā izmainītajām stāsta beigām, taču taisnības labad jāteic, ka arī pats autors ir publiski atzinis filmas nobeigumu esam pat labāku nekā oriģināldarbā. Bet tagad ieskatīsimies nedaudz filmēšanas gaitā…

Neminēšu jau daudzkārt apvazātos faktus par filmā „ielīmētajiem” kadriem un skaņām, vairāk gribu runāt par mazāk zināmo, varbūt pat pavisam sīkām detaļām. Piemēram, kad tika filmēti skati ārpus studijas, kādas mājas iedzīvotājs sadusmojās par grupas radīto troksni un iemeta tai pa logu ar pudeli; tā trāpīja pa galvu fotorežisoram Džefam Kronenvezam. Par laimi, pēdējais būtiski necieta, dumpīgais kaimiņš tika apcietināts un grupa varēja turpināt darbu.

Protams, visi pamanīja, ka vēl pirms „teicēja” un viņa iedomu drauga pirmās reālās satikšanās pēdējais ir daudzkārt epizodiski manāms visdažādākajās vietās un laikos. Atzīšos, vienu viņa parādīšanos tomēr palaidu garām un vēlāk, palasot aprakstus, biju izbrīnīts – ir filmā tāda sīka epizode, kur TV ekrānā bariņš pavāru reizē saka: „Welcome!” – noskatieties to vēlreiz, arī tur ir Tailers.

Atceraties ainu, kurā filmas galvenais varonis un viņa iedomu draugs piedzērušies spēlē golfu? Tēlošanas tur ir maz, filmēšanas brīdī Edvarts Nortons un Breds Pits patiešām bija pamatīgās burās. Bumbiņu atsitienu troksnis nāca no pārtikas mašīnas sāniem… Un to ainu, kurā viens no cīņas kluba aplej mācītāju no šļūtenes? Attēls tobrīd mazliet raustās, jo operators nespēja novaldīt smieklus.

Filmas frāze „The first rule of Fight Club is you don’t talk about Fight Club” tika atzīta par 27. labāko filmu frāzi. Ja runājam par filmas tekstu, jāpiemin arī, ka grāmatā un scenārijā Mārla pēc pirmās seksa ainas saka filmas centrālajam varonim, ka gribētu no viņa abortu. Izvērtēšanā kritiķi pret to asi iebilda, un frāze tika nomainīta pret filmas slaveno „I haven’t been fucked like that since grade school”. Kad protestētāji to uzzināja, tika atzīts, ka tā ir vēl ļaunāk, un pieprasīts atjaunot veco variantu. Bet bija jau par vēlu. Cita Mārlas frāze – atbildot uz jautājumu, kāpēc viņa nāk uz psiholoģiskā atbalsta grupām, skan: „Tas ir lētāk par filmu, un kafija ir par velti”. Tās pašas aktrises atveidotā varone filmā „Margaret’s Museum”, atbildot uz jautājumu par bēru apmeklēšanu, saka, ka tas esot lētāk par bingo spēli un varot par velti paēst. Starp citu, kādā epizodē redzamais Mārlas tālruņa numurs ir tas pats, kas Tedijam iekš filmas „Memento” – 555-0134.

Nu, un visbeidzot – mūsu ēras lielākā vilšanās: Tailera un Mārlas seksa aina ir lielākoties datora ģenerēta. Uz tikšanos nākamajā rakstā!