Provokācijas ģēnijs

Pirms kāda laika lasīju paziņas rakstu par kādu māmiņu, kura sava 2 gadus vecā bērneļa ķēpājumus nodēvējusi par atzīta mākslinieka darbiem un izmuļķojusi dažu labu kolekcionāru. Neviļus pirmā asociācija man radās ar kādu gados vecāku vīru, kuru apbrīnoju kā patiesu provokācijas ģēniju. Dāmas un kungi – Roberts Banks!

Protams, otrajā rindkopā drīkstu atklāt vairāk – plašākam interesentu lokam šis cilvēks ir pazīstams kā grafiti mākslinieks Benksijs (Banksy). Pirmoreiz sāku interesēties par Benksija gaitām, izlasot par viņa lielisko gājienu 2005. gadā, kad Britu Muzejā seno cilvēku darinājumu krājumā tika atrasts viltots eksponāts, kas tur bija pavadījis jau dažu labu dienu. Tas bija akmens fragments, uz kura it kā sencilvēka zīmējumā bija attēlots cilvēks, kas stumj modernus iepirkumu ratiņus. Lieki piebilst, kādu ažiotāžu izsauca šī provokācija.

Taču muzeja vadībai, par laimi, pietika labas humora izjūtas un spējas pasmieties pašiem par sevi; tāpat lielā mērā pateicoties arī savai iepriekšējai mākslinieka slavai, Benksijs tika cauri bez tiesu darbiem.

Runājot par šo iepriekšējo slavu – Benksijs ir pazīstams kā grafiti un stencilu mākslinieks, kurš savos darbos satirizē moderno sabiedrību un tās autoritātes, tai skaitā valsts varas pārstāvjus. Viņa intensīvas publiskās darbošanās sākums ir datējams apmēram ar 2003. gadu. Šeit pieminēšu tikai pašus, manuprāt, interesantākos darbus.

2003. gadā Benksijs izsauca publikas saasinātu reakciju ar izstādi “Turf War”, kurā savus darbus bija zīmējis uz dzīvniekiem. Jā, es nepārteicos – uz dzīvniekiem. Lieki piebilst, ka visvairāk ārdījās dažādas dzīvnieku tiesību aizsardzības biedrības.

2004. gadā mākslinieks izveidoja prāvu krājumu ar nedaudz modificētām 10 mārciņu naudaszīmēm – uz tām karalienes portrets tika aizstāts ar princeses Diānas portretu, bet uzraksts “Bank of England” ar “Banksy of England”. Pēc tam viņa asistenti šīs naudaszīmes izmētāja cilvēku pūlī Notinghillas karnevāla laikā. Nepatikšanas sākās, kad tie cilvēki, kas nebija rūpīgāk ieskatījušies savā atradumā, ieradās ar šīm banknotēm pilsētas veikalos…

2006. gadā Benksijs vēlreiz satrauca dzīvnieku draugus. Ir angļiem tāda idioma – “zilonis istabā”, kas apzīmē acīmredzamu patiesību. Benksijs to attēloja sev ierastā veidā, par sava darba “audeklu” izmantodams dzīvu ziloni (projekts “Barely Legal”). Šis gads māksliniekam bija ļoti veiksmīgs arī finansiāli. Piemēram, dziedātāja Kristīna Agilere par 25’000 mārciņu nopirka oriģinālu un divas kopijas viņa darbam, kas attēloja karalieni Viktoriju kā lezbieti. Cita viņa darbu sērija, kurā modele Keita Mosa bija attēlota slavenajā Vorhola “Merilinas Monro stilā”, tika pārdota par 50’400 mārciņām. Un visbeidzot, Benksija “Mona Liza” ar no acīm tekošo krāsu devās pie jauna saimnieka, autoram par to saņemot 57’600 mārciņas.

Finansiālā veiksme nepameta autoru arī 2007. gadā – jau februārī tā sasniedza jaunu rekordu. Darbs “Bombing Middle England” tika pārdots par 102’000 mārciņu. Aprīlī tam sekoja vēl pamatīgāks rekords – 288’000 mārciņu par darbu “Space Girl & Bird”. 2007. gadā parādījās arī Benksija parodija par “Pulp Fiction”, kas ātri ieguva plašu atpazīstamību. Tajā Džons Travolta un Semjuels Lī Džeksons ir redzami ar banāniem pistoļu vietā. Nesākšu uzskaitīt visus viņa togad pārdotos darbus, teikšu vien tā – to bija daudz un katrs vismaz par vairākiem desmitiem tūkstošu mārciņu. Tā ka par trūkumu un iespējamiem naudas sodiem par paša izdarībām māksliniekam sen vairs nav jāsūdzas.

Pielikumā dažas bildes no Benksija krājuma – taču, ja vēlaties, varat apskatīt arī kolekciju ar manām “privātajām simpātijām”, Benksija “žurku sēriju”.

Leave a Reply

Your email address will not be published.